Tautasdziesmā ir visa dzīve. Saruna ar dziedātāju Guntu Gelgoti un pianisti Aiju Kuzmani

Jau šovakar pulksten 18.00 tiešsaistē no Latvijas Radio 1. studijas "Klasika" aicina klausīties un skatīties koncertu "Variācijas par tautasdziesmu", kurā piedalīsies dziedātāja Gunta Gelgote, flautists Giedrjus Gelgots (Giedrius Gelgotas), čellists Ēriks Kiršfelds un pianiste Aija Kuzmane, bet koncertu vadīs Ilze Medne.

Jaunajā koncertprogrammmā skanēs latviešu komponistu dažādiem kameransambļu sastāviem komponēta mūzika, kuru caurstrāvo latviešu tautasdziesmu motīvi. Bet jau šobrīd koncertstudijā tiekamies ar dziedātāju Guntu Gelgoti un pianisti Aiju Kuzmani, lai noskaidrotu, kā radusies koncertprogrammas ideja...

Dāvis Eņģelis: Kā jūsu radošās idejas atvedušas līdz šim vakaram?

Gunta Gelgote: Tas bija pagājušogad ap šādu laiku. Karantīna mājās ilga, ilga un ilga, kļuva nedaudz smagi, un es jutu, ka man gribas dziedāt tautasdziesmas. Dziedāju tās, ko zinu no galvas, tad paņēmu pat savu lielo, biezo grāmatu, šķīru vaļā, dziedāju un jutu, ka man kļūst labi. Tad atcerējos, ka mājās jau sen uz klavierēm stāv un savu laiku gaida Pētera Vaska un Viļņa Šmīdberga tautasdziesmas, arī Imants Zemzaris mums bija devis savu ciklu, un tad es Aijai pametu ideju – ka varbūt ķeramies pie tautasdziesmām, uz ko viņa momentā atsaucās. Bet tad gāja laiks, gatavojām Franča Šūberta dziesmu programmu, un ideja par tautasdziesmām no galvas mazliet izplēnēja. Un tad savukārt Aija man vienbrīd saka – kā tad palika ar tautasdziesmām? Darām!

Vai tautasdziesma jūsu dzīvē kaut ko nozīmē arī ārpus muzikālā konteksta? Kādas ir jūsu personīgās attiecības ar tautasdziesmu?

Gunta Gelgote: Nemitīgi viscaur no pat bērnības tā ritējusi. Varbūt kādā brīdī manas aizraušanās dēļ ar operu tā mazliet attālinājusies, bet domāju, ka tautasdziesma mūs ir veidojusi un turpina veidot.

Gatavojot šo programmu, man gandrīz visas tautasdziesmas un dziesmas bija jaunas, un es, tās mācoties, atkal sasmēlos ne tikai materiālu, bet noteikti arī citu dimensiju sevī. Varbūt paši esam izveidojušies ar tautasdziesmu.

Aija Kuzmane: Arī man tautasdziesma jau no bērnības bijusi kā pamats. Ļoti labi atceros, ka mājās bija tautasdziesmu vācelīte, un gan bērnudārzā, gan mājās dziedāju no tās vienu dziesmu pēc otras. Tā man liekas neizsmeļama bagātība! Kā jau Gunta teica – mēs, veidojot šo programmu, tik daudz jauna atklājām! Piemēram, tās pašas Volfganga Dārziņa tautasdziesmu apdares – it kā visiem zināms, ka tās eksistē, bet tur ir tādas bagātības... Jā, varbūt tās nav tik bieži atskaņotas. Mums varbūt šī programma sanākusi tāda nopietnāka.

Ja es pati iedomājos vārdu "tautasdziesma", man liekas – tas ir kaut kas pavisam vienkāršs, gaišs, bet tur ir arī ļoti daudz sāpju, vēl citādu daudz dažādu pārdzīvojumu.

Tautasdziesmās ir dzīve visā pilnībā, un jebkurā situācijā varam piemeklēt tieši to, kas vajadzīgs. Domāju, ne velti tautasdziesma bijusi kā stiprinājums visai latviešu tautai un cilvēkiem cauri laikiem.

Saruna pilnā apjomā lasāma lsm.lv!