Vijolniekam Daniilam Bulajevam novembris ir koncertiem bagāts mēnesis, godinot Latviju dzimšanas dienā, spēlējot Pjacollu un aicinot uz koncertu Dzintaru koncertzālē...

Liene Jakovļeva: Šī atkal mums ir ļoti īpaša nedēļa, kad vaļā vērušās koncertzāļu durvis: arī māksliniekiem līdz ar to ir pilnīgi citāds darba un sajūtu režīms. Novembra otrā puse jums ir koncertiem pilna. Nebija viegli atrast mums satikšanās brīdi, jo priekšā ir koncerti, un pirmais - jau 18. novembrī, kurā jums atkal būs iespēja sveikt Latviju dzimšanas dienā. Kur šoreiz jūs to darīsit?

Daniils Bulajevs: Mēs to darīsim ar Sinfonietta Rīga un diriģentu Aināru Rubiķi, un darīsim to Saulkrastos, kultūras namā "Zvejniekciems". Liels prieks, ka viss varēs notikt, turklāt ar publiku, nevis tikai kamerām. Tas ir ļoti, ļoti pozitīvi!

Cik ilgi neesat uzstājies publikas priekšā?

Pēdējais koncerts bija septembra beigās vai oktobra sākumā.

Kāds brītiņš tas ir – īpaši jau koncertējošam māksliniekam. Gribējās?

Gribējās gan... Gaidījām, kad atkal būs koncerti, bet tad vienu, par kuru tūlīt pastāstīšu, pārcēla, bet cerējām, ka atļaus muzicēt. Tāpēc tagad ar vēl lielāku prieku un "draivu" kāpsim uz skatuves un spēlēsim, kamēr vēl var.

Un ko jūs 18. novembrī spēlēsiet kopā ar orķestri Sinfonietta Rīga?

Spēlēšu Pētera Butāna "Brīvdienu mūzikas" otro un trešo daļu un Pelēča "Plaukstošo jasmīnu".

Tas jums kā autogrāfs jeb zīmogs, vai ne?

Pagaidām tā sanāk.

Bet tas ir patīkami? Un katru reizi to jasmīnu droši vien iznāk savādāk izplaucēt...

Nujā, ar katru reizi esmu vecāks un vecāks. (smaida) Jā, ļoti interesanti plus mīnus vienu reizi gadā atgriezties pie šī skaņdarba un domāt, kā spēlēju pirms, kā tagad spēlēšu un kā to darīšu pēc pieciem gadiem...

Bet jau 20. novembrī Dzintaru Mazajā zālē kopā ar saviem domubiedriem piedāvāsit plašu, vērienīgu, daudzveidīgu programmu: kopā ar jums būs čellists Antons Trocjuks un pianists Maksims Taņičevs.

Ar Maksimu jau gadu darbojamies kopā. Bet pirmais koncerts mums bija 20. oktobrī VEF Kultūras pils Kamerzālē. Lai gan draudzējamies jau ļoti sen, kaut kā vēl nebijām spēlējuši kopā. Par Antonu gan ir pilnīgi cits stāsts – iepazināmies “Dagambas” koncertos, kur tiku uzaicināts. Vasarā Antons rakstīja savu soloalbumu un gribēja ar kādu viesmākslinieku ierakstīt kādu ātru, efektīgu skaņdarbu. Tā kā mums jau vairākus gadus ir ļoti, ļoti labas attiecības, viņš pasauca mani ierakstīt trešo daļu no Vivaldi "Gadalaiku" "Vasaras". Tad arī sapratām, ka jāpopularizē vijoles un čella duets, jo abi ir vieni no vispopulārākajiem instrumentiem, taču abu kopsadarbībai repertuāra ir ļoti maz. Jā, ir klavieru trio, ir lielāki sastāvi, bet tieši vijolei un čellam darbu ir maz. Izdomājām, ka gribam rakstīt kopīgu albumu, kurā aranžēsim vairākus skaņdarbus tieši vijolei un čellam, un 20. novembrī tad arī skanēs mūsu pirmais aranžējums, kura pirms tam nav bijis – esam pārbaudījuši: tas būs Šūberta "Meža ķēniņš". Iznācis diezgan virtuozi, ceru, ka publikai patiks. (..) Spēlēsim arī Hendeļa un Halvorsena Pasakalju. Būs arī divi klavieru trio, kur spēlēsim visi kopā – tas būs Rahmaņinova Pirmais elēģiskais trio un Šostakoviča Pirmais trio. Būs ļoti plaša programma. Iznākusi programma, kurā var izbaudīt gan tautiskās mūzikas līnijas, gan kamermūziku, gan virtuozus darbus, gan skaņdarbus dvēselei. Cerams, ka publika atdzīvosies pēc šī koncerta.

Ar Maksimu Taņičevu jūs arī kopīgi kaldinājāt panākumus jūsu pēdējā konkursā. Ieraksts tapa tieši ar viņu un tad arī sekoja panākumi Vindzoras festivālā.

Jā, kopā ar Maksimu piedalījāmies šajā konkursā un negaidīti tas ļoti pozitīvi beidzās. (..)

Panākumi neizpalika – pirmā vieta, skatītāju balva un liels prieks par to. Šis ieraksts tapa VEF Kultūras pils kamerzālē. Taču 27. novembrī jūs šeit pieskandēsiet lielo zāli. Šis gads pagājis Astora Pjacollas simtgades svinēšanas noskaņās, un nekas mums neliedz šo dzimšanas dienu svinēt arī novembrī. Ar ko un kā jūs to darīsit?

Ļoti gribēju nospēlēt koncertu, kurā būtu tikai Pjacollas mūzika. Esmu redzējis daudz koncertu, kas veltīti Pjacollas simtgadei, taču nav bijis tādas programmas, kurā būtu tikai Pjacollas mūzika. Ir ļoti, ļoti grūti atrast skaņdarbus un izmeklēt tādu programmas līniju, lai tas būtu interesanti, jo Pjacolla mums asociējās ar tango. Grūti izdarīt tā, lai visi skaņdarbi nebūtu vienā stilā. Tāpēc ilgi sēdēju un domāju, ko ņemt un kādā secībā to visu spēlēt... Cerams, ka mums sanāks to kaut kā interesanti izdarīt. Viens jau neko nevarētu paveikt, tāpēc pasaucu savus draugus un kolēģus - koncertā piedalīsies vijolnieks Andrejs Jegorovs, kurš spēlēs arī klavieres, būs vijolniece Arina Bardova, altu spēlēs Klinta Kluce, čellu – Antons Trocjuks un Maksims Kibickis, Gustavs Voldemārs Vilsons mums būs kontrabasists, un būs arī divi pianisti – Ērika Jēkabsone un Anna Harlapa.