Pirmdienas "Pārmijās" studijā viesojas Rihards Fedotovs ar skatuves vārdu Rick Feds, un sarunas epicentrā ir koncerts kopā ar reperi March, dziedātāju Annemaria un Ventspils bigbenda grupu Renāra Lāča vadībā, kas 30. novembrī pulksten 19 risināsies Ventspils koncertzālē "Latvija". Audiovizuālais notikums apvienos futūristiskus elektroniskās un džeza mūzikas spilgtākos elementus.

***

Rick Feds (Rihards Fedotovs) ir viens no zināmākajiem Latvijas elektroniskās mūzikas producentiem pasaulē. Pazīstams ar savu unikālo stilu un daudzveidīgo muzikālo talantu. Viņa mūzika apvieno dažādus žanrus, sākot no džeza un blūza līdz elektroniskai mūzikai un eksperimentāliem skaņu efektiem. Rihards ir ietekmējies no tādiem māksliniekiem kā Miles Davis, Jimi Hendrix un Aphex Twin, kas atspoguļojas viņa oriģinālajās kompozīcijās un improvizācijās. Īpašu popularitāti ieguvis ar savu unikālo prasmi finger-drumming jeb pirkstu bungošanas mākslā. Lai gan pats mūziķis uzsver, ka jēdziens "pirkstu bungošana" līdz galam neaptver viņa prasmes: "Tas ir kas vairāk, tur ir citas notis, skaņas, pilnīgi jebkas."

Rick Feds ir dzimis un audzis mūzikas vidē, un jau agrā bērnībā sāka spēlēt dažādus instrumentus, tostarp klavieres, ģitāru un bungas. Studējis mūzikas teoriju un kompozīciju, kur arī attīstīja savu unikālo stilu. Koncertos mākslinieks rada īpašu audiovizuālu pieredzi, jo papildus muzikālajam izpildījumam tiek veidotas arī video projekcijas.

Mākslinieks ir izdevis vairākus albumus, kuri saņēmuši augstu novērtējumu gan kritiķu, gan klausītāju vidū. Turklāt Rick Feds ir aktīvs sadarbībā ar citiem mūziķiem un māksliniekiem, piedaloties dažādos projektos, piemēram, spēlējot kopā leģendāro grupu "Jumprava".

Koncertā 30. novembrī dzirdēsim oriģinālkompozīcijas, kas aranžētas bigbenda sastāvam. Ventspils bigbenda vadītājs Renārs Lācis jau iepriekš muzicējis ar Rick Feds, kad abi bija džeza kvineta Silvesteri Orkesteri sastāvā, un šo sadarbību raksturo šādi: "Ar Rihardu piedzīvoti īpaši mūzikas radīšanas brīži agrākos laikos, tāpēc liels prieks būt uz vienas skatuves atkal un piedāvāt klausītajiem unikālu mūzikas pieredzi."

Inta Pīrāga: Parunāsim par jūsu plašo darbības lauku un dažādām interešu sfērām, jo sākāt jūs kā sitaminstrumentālists, tad pievērsāties elektronikai, un šobrīd jūs Latvijā vairāk pazīst kā "finger draming" jeb pirkstu bungošanas mākslas pārstāvi. Kad iepazīstināt ar sevi - kā jūs mēdzat teikt, kas jūs esat?

Rick Feds: Audiovizuālais mākslinieks. Tā varētu teikt. Jo tā specifika ir tā, ka šobrīd patiešām izmantoju to pirkstu bungošanas metodi. Tas tādā ļoti nekorektā veidā izveidojies vārds, bet tā ir spēle ar elektroniskajiem taustiņiem: tas ir veids, kā es kontrolēju gan skaņu, gan gaismu, līdz ar to vienlīdz daudz strādāju gan pie skaņas dizaina, gan pie vizualizāciju izveides. 

Saprotu, ka jūsu tuvākais draugs šobrīd ir Ableton push panelis, uz kura var kontrolēt ne tikai skaņu, bet arī dažādus vizuālos efektus. 

Jā, galvenais ir šis panelis, lai gan strādāju arī ar daudzām citām kompānijām pasaulē, kas ražo instrumentus, kuros ir jauna veida sensori, kas spēj lauzt tiltu starp elektronisko mūzikas izpausmes veidu un akadēmisko mūziku. (..) Es pats sāku ar akadēmisko mūziku, pēc tam bija džezs, gospelis un popmūzika Amerikā. Bet tagad ļoti daudz pievēršos šīs spēles izstrādei un palīdzu arī spēlēt: izveidoju arī mācību programmu un palīdzu citiem Bērklijas koledžā Bostonā. 

Specifika panelim ir tāda, ka tur nav klavieru tastatūras, nav hromatiskās gammas un faktiski arī nekādas loģikas; vari salikt jebkādas kombinācijas. (..) Tas ir nākamais līmenis no analogās pasaules: šeit tiešām var ļoti emocionāli un detalizēti izpausties. Var muzicēt ļoti dziļi. Kombinācijas atkarīgas no tā, vai tas ir uzlikts, programmējot datorā un pēc tam pārlikts dzīvajam izpildījumam, un kombinācijas, kā un cik daudz saspiest pirkstus, ir ļoti matemātiskas un nestrukturētas - tas tiešām jāmācās ļoti ilgi. Un arī vizualizācija - ja tu radi gleznu, vienā vietā tā var būt caurspīdīga, citā vietā - citāda, atkarībā no tā, ar cik daudziem pirkstiem tu spēlē, cik daudz liec skaņas. Strādājot pie atsevišķiem darbiem, reizēm ir tā, ka vienu takti mācos vienu dienu, pēc tam mācos nākamo takti, tad lieku tās kopā. Tas ir ļoti sarežģīti un vienlaikus tas darbs var būt neloģisks. (..) 

Vai to, ko esat paredzējis un ieprogrammējis, iespējams iedot arī kādam citam, lai viņš to interpretē?

Ir tāda kā videospēļu programma pasaulē, kurai veidoju skaņas, ko arī citi var mācīties; protams, tās ir vieglākas. Grūtākie darbi koordinācijas ziņā - tā neviens vēl nespēlē. Tas varētu būt par grūtu. 

Vairāk - ierakstā.