10. septembrī Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja Kolonnu zālē izskanēs kamermūzikas vakars "Šūberts un Brāmss", kurā iekļauti abu romantisma ģēniju - Franča Šūberta un Johannesa Brāmsa meistardarbi. Altiste Jevgēnija Frolova un pianists Kārlis Tirzītis atskaņos Šūberta sonāti "Arpeggione" laminorā D 821, bet visa četrotne kopā ar vijolnieci Annu Salnit un čellisti Irinu Viļegžaņinu - Johanesa Brāmsa Trešo klavierkvartetu dominorā op. 60.

Dāvis Eņģelis izvaicā mūziķus par koncertprogrammas tapšanu, atšķirībām Šūberta Arpeggione pārlikumos čellam un altam, kā arī par Brāmsu, viņa Trešo klavierkvartetu un to, ko šī mūzika nozīmē ansambļa mūziķiem.

Kārlis Tirzītis: Johannesa Brāmsa dominora kvartets ļoti dabiski nonāca mūsu izvēles lokā. Kvarteta dramatisms, saturs un tēmas ir  ļoti tuvas man, iespējams, arī ar jaunības maksimālismu un tumšajām domām. Ļoti svarīga, manuprāt, ir viņa paša atsauce uz Gētes „Vertera ciešanām”, jo mūzikā jūtamas neatbildētas mīlestības sāpes un alkas. Dominora tonalitāte ļoti labi to visu parāda. Trešās daļas liriskā atkāpe stīginstrumentiem ir sapnis par skaistumu – vēl skaistāk nav iespējams uzrakstīt, kamēr es varu kolēģus mierīgi pavadīt viņu skaistajās melodijās un tēmu virknējumos. Kopumā šim skaņdarbam ir tāda iekšēja urdoņa, un nepamet doma, ka tajā ir kaut kas traģisks, pat Brāmsa domas beigt savu dzīvi.