9. novembrī Ogres novada Kultūras centrā izskanēs komponista Emīla Dārziņa 150. jubilejai veltīts koncertuzvedums "...Kā zvaigzne", kurā piedalīsies Ogres apriņķa kori, vīru kori "Dziedonis" un "Graidi", kā arī Latvijas Nacionālās operas solists Raimonds Bramanis, LNO klaviertrio – Svetlana Okuņa (vijole), Inga Ozola (čells) un Ilze Ozoliņa (klavieres) - un aktieris Raimonds Celms. Uzvedumā skanēs lielākā daļa no Emīla Dārziņa kora un solo dziesmām, kā arī “Melanholiskais valsis” pārlikumā klavieru trio. 

Koncertuzveduma režisore un scenārija autore ir Inese Mičule, bet idejas autore un mākslinieciskā vadītāja - diriģente Aira Birziņa, kuru uz sarunu aicināja Inta Pīrāga, izvaicājot par gaidāmo notikumu, solodziesmām Romualda Jermaka pārlikumā, par Ogres novada koru kvalitāti un Dārziņa dziesmu neiekļaušanu starptautautisko konkursu programmās. Sarunas turpinājums rit nesen piedzīvotā 55. Tolosas koru konkursa zīmē, kur Aira Birziņa darbojās žūrijā. Atziņas, novērojumi, ieteikumi...

Aira Birziņa: Emīla Dārziņa dziesmas noteikti uzrunā klausītājus un koristus, jo dziedāt Dārziņa dziesmas koriem patīk. Protams, tās visas nav vienkāršas, sevišķi lielākās jauktā kora dziesmas un dažas vīru kora dziesmas, piemēram, “Kapsētas klusums”.

Šajā koncertā, ko veidojam kopā ar režisori Inesi Mičuli, neizskanēs visas kordziesmas, bet būtiskākās, skatoties uz Emīlu Dārziņu kā personību, cilvēku, komponistu.

Interesanti, ka 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā daudzi latviešu komponisti rakstīja diezgan grūti dziedamas dziesmas. Jāzeps Vītols, piemēram, par dziesmu “Dāvids Zaula priekšā” ir teicis, ka ar to viņš sevi ir "izkomponējis ārā no dziedamajiem komponistiem". Tā ir, ka dažas dziesmas reti atskaņo, bet tas ir ne tādēļ, ka tās būtu mazāk skaistas, bet tās ir tiešām sarežģītas amatierkoriem.

“Lauztās priedes” daudziem koriem ir klupšanas akmens, bet viena no tām, kura tiek dziedāta un kuru koristi mīl - “Ciānas bērni” - man arī šķiet viena no ļoti, ļoti sarežģītajām. Tu esi centusies šeit to neapiet?

Jā, protams. Lai koncerts būtu gana pilnvērtīgs un Dārziņš būtu pārstāvēts pietiekami dažādi, mēs dziedāsim arī grūtākas dziesmas - gan “Sapņu tālumā”, gan “Ciānas bērnus”.

“Minjona” ir neliela dziesma trīs pantos ar vienādām notīm, bet to nodziedāt smalki, skaisti un ar to piepildījumu, kas ir vārdos, ir liels uzdevums.

Šo koncertu veidojāt kā stāstu, jo arī dziedošais aktieris Raimonds Celms ir iesaistīts šajā programmā?

Koncertuzvedums tiešām būs ar savu stāstu. Tas ir Ineses Mičules radīts stāsts no tā, kas par Dārziņu ir lasāms, kas ir viņa paša teikts un rakstīts un ko citi autori ar mākslinieciskiem vai aprakstošiem darbiem ir teikuši par Emīlu Dārziņu, bet šis būs oriģināldarbs. Raimonds Celms šoreiz neuzstāsies kā dziedātājs, bet būs Raimonds Bramanis, kurš dziedās skaistās Dārziņa solodziesmas Latvijas Nacionālās operas trio pavadījumā. Esmu ļoti priecīga, ka solodziesmas parādīsies mazliet citā skanējumā, jo tās pavadīs trio, nevis tikai klavieres. Pārlikumus veidojis Romualds Jermaks.