Latvijas Radio kora diriģents Sigvards Kļava stāsta par savu neparasto ieceri - kora dziedātāju balsu bibliotēku, kas šobrīd tiek ierakstīta Rīgas Sv. Jāņa baznīcā un Dzintaru koncertzālē. Uzzinām, kāpēc nepieciešams veidot šo balsu banku.

Inta Pīrāga: Pandēmijas laikā esi sācis īstenot neparastu ideju – veidot sava kora dziedātāju balsu bibliotēku. Kā šobrīd jūties – kā bibliotekārs, baņķieris vai balsu pārvaldnieks?

Sigvards Kļava: Jūtos kā viss vienā. Katrā ziņā tā

gaidīšanas sajūta aplipusi ar darbu, kam ir diezgan liels lietderības lādiņš – nekad dzīvē normālos darba ritmos mēs neko tamlīdzīgu nevarētu paspēt – arhivēt šībrīža Latvijas Radio kora skaņu gan visi kopā, gan katrs dziedātājs atsevišķi.

Tā būs sava laikmeta zīme. Tiks arhivētas Latvijas Radio kora balsis, kuras varēs izmantot dažādos nesējos.

Pats process it kā nav nekas neparasts: jūs atrodaties vai nu Rīgas Svētā Jāņa baznīcā vai Dzintaru koncertzālē, nāksiet arī uz Latvijas Radio 1. studiju, un veicat ierakstus. Tas neparastākais ir tas, ka jums priekšā nav nošu – jūs ierakstāt tikai atsevišķas skaņas. Vai tās tiks vēlāk apstrādātas?

Jo mazāk apstrādāsim, jo tam būs lielāka vērtība. Dažādi patskaņi un dažādi augstumi, dažādas krāsas – katram cilvēkam ir iemaņas, kas raksturīgas tikai viņam vienam. Mēģinām fiksēt visu, ko esam samācījušies, ar ko esam bagāti – to visu mēģināsim ielikt šajā arhīvā jeb bibliotēkā.

Kā tiks veidots meklēšanas princips? Uzmeklējot konkrētu cilvēku?

Uzmeklējot cilvēka vārdu un uzvārdu, konkrētu balss grupu, dzimumu, patskaņus vai patskaņus kopā ar līdzskaņiem – opciju būs ļoti, ļoti daudz, viss atkarīgs, cik būs jaudas un spēka to kopā sakombinēt. Daudzas lietas ir tādas, kuras darām pirmo reizi. Pašlaik norit ierakstu process.

Ceru, ka tā būs interesanta un vēsturiski aizraujoša rotaļlieta.

Kā šī ideja tev radusies?

Pirmkārt, tas nav nekas jauns –

mēs paši dažādām rietumu kinokompānijām šādas bibliotēkas dažkārt esam jau rakstījuši; atšķirība ir tāda, ka šoreiz to daru es pats ar saviem dziedātājiem, un ļoti labi zinu, kādu gribu panākt gala rezultātu – manā ieskatā visas pieejamās balsu bibliotēkas, kas pašlaik eksistē, ir diezgan bezgaumīgas un savā izteiksmībā ierobežotas.

Nekādā veidā negribu konkurēt ar jau ierakstītajām balsu bibliotēkām – bet ļoti gribēju izmantot šo laiku, lai mēs arhivētu savu skaņu, savas balsis, lai nebūtu jāmeklē citos resursos. Komponistam pirms jaundarba izpildījuma varēšu piedāvāt paklausīties, kā tas apmēram skanēs Latvijas Radio kora sniegumā, tapat šie balsu sampli būs lielisks izejmateriāls mūzikai, kuras sacerēšanā lieto elektroniku vai elektroniski apstrādātu impulsu. Arī multimediju uzvedumos bieži jāsadziedas vai jāsaspēlējas pašam ar sevi.

Vai vasarā kaut kur parādīsieties ar koncertiem?

Esam atkarīgi no sanitārā protokola, kas iespaido Latvijas koncertdzīvi.

Tiklīdz būs kaut mazākā iespēja, ka mēs jēgpilni un kvalitatīvi varam iet pie saviem mīļajiem klausītājiem, nevis taisīt kaut kādu, piedošanu, māžošanos, bet tiešām radīt ar muzikālu pārdzīvojumu veidotus koncertus, mēs to momentā darīsim.

Esam noilgojušies pēc kopābūšanas. Tā jau kora dziedāšanā ir pati būtiskākā lieta – mums jābūt pašiem kopā, tad mēs varēsim būt kopā ar savu klausītāju.