Senās mūzikas ansamblis "Ludus" 19. janvārī KTMC “Mazā ģilde” Lielajā zālē aicina uz koncertu “Ballo del Fiore”. Koncertā piedalīsies solists Rūdis Cebulis (soprānists) un seno deju grupa “Ballare” (vadītāja Guna Ezermale).

Programmā Biago Martini (1594–1663), Cesare Negri (1535–1605), Orazio Vecchi (1550–1605), Giovanni Gastoldi (1554–1609) un Venegas de Henestrosa (1510–1570) skaņdarbi.

"Pārmiju" laikā studijā izvaicājām vijolnieci, senās mūzikas ansambļa "Ludus" vadītāju Māru Birziņu un soprānistu Rūdi Cebuli.

"Nosaukums nozīmē "ziedu balle", bet šī mums ir tāda kā gatavošanās lielajai ballei, kas notiks septembrī Ķēdaiņos," stāsta Māra Birziņa. "Tas būs festivāls "Radiviliada", kas ir veltīts Lietuvas un tā apriņķa vēsturei saistībā ar vēsturisko deju un kopējo tā laika vēsturisko situāciju Lietuvā."

Rūdis Cebulis Mazajā ģildē uzstājās pavisam nesen, kad pagājušajā nedēļā muzicēja kopā ar orķestri "Collegium Musicum Riga” un diriģentu Māri Kupču programmā “Baroque opera gala”.

"Šis koncerts absolūti atšķirsies no iepriekšējā," viņš stāsta. "Ja 12. janvārī mūsu koncertā skanēja pazīstamākās baroka operu ārijas, kas ir 17. gadsimta pašas beigas un 18. gadsimts, tad tagad mēs ejam uz 16. un 17. gadsimtu. Pamatā tā ir renesanses laika mūzika, kas man ir salīdzinoši izaicinoši, jo studiju procesā Mūzikas akadēmijā vairāk esam skāruši baroka laika mūziku. Tāpēc šī ir izcila iespēja."

Jautāts, kas renesanses laika dziedājumos ir sarežģītāk, Rūdis Cābulis atklāj, ka tā esot pavisam citāda stilistika un interpretācija.

"Ir jādziļinās atsevišķos traktātos, atsevišķos avotos, izpildījums ir pilnīgi cits, piemēram, izrotājumi kadencēs. Tie nav izrakstīti, bet nav arī manā pārziņā, jo man ir jāvadās pēc vēsturiskiem traktātiem, jāizpilda vēsturiski informēti. Baroks no renesanses ārkārtīgi atšķiras, niansēs."