Kā ierasts, jau septīto gadu pēc kārtas, 21. jūnijā Spārnu pilskalnā norisināsies kamermūzikas vakars par godu operdziedātāja Jāņa Vītiņa piemiņai. Tie būs divi koncerti – plkst.17.00 Īles baznīcā skanēs “Senā mūzika saulgriežos”, bet plkst. 19.00 pilskalnā “Mīlas melanholija”. Par visu plašāk "Klasikas" studijā stāsta dziedātāja, diriģente un Spārnu pilskalna koncertu  mākslinieciskā vadītāja Nora Kalniņa.

Saulgriežu vakara kulminācija būs maģiskajā simtgadīgo egļu ielokā Spārnu pilskalnā, vietā, kur reiz dzīvojis un saimniekojis operdziedātājs Jānis Vītiņš. Tur plkst. 19.00 skanēs šai vietai un notikumam par godu īpaši veidots kamermūzikas koncerts “Mīlas melanholija” ar Sinfonietta Rīga stīgu kvartetu un operas baritonu Rinaldu Kandalincevu. Šogad priekšplānā vēlīna klasicisma un romantisma mija, skanēs Bēthovena pirmais stīgu kvartets, Šūberta Kvartetskaņdarbs D 703, no kura saglabājusies vien pirmā daļa, bet tā ir pasaulslavena aiz skaistās mūzikas. Kā arī neīstenotas mīlas pilnie Šūberta “Cēlie valši”. Koncertā īpašā pārlikumā stīgu kvartetam skanēs Šūmaņa dziesmu vainags “Dzejnieka mīla”, kas komponēts 1840.gada maijā un jūnijā un ir viens no slavenākajiem romantisma laikmeta dziesmu cikliem. Neizpaliks arī latviešu simfoniskās mūzikas ikona Dārziņa “Melanholiskais valsis”, kas tapis kādas vasaras nakts vīzijas iespaidā. Šī ir jaunības mūzikas programma, aiz to tā iederas dabas pilnplaukuma jeb vasaras saulgriežu laikā, kad dzīvības sulas ir zaļoksnas un straujas, paralēli simbolizējot arī Jāņa Vītiņa pāragro aiziešanu, dzīves pilnbriedā esot.

​Savukārt, Saulgriežu vakars iesāksies atjaunotajā Īles baznīcā, kur plkst. 17.00 Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Senās mūzikas katedras studenti uzstāsies koncertprogrammā “Senā mūzika saulgriežos”. Koncertprogrammas idejas autore ir Senās mūzikas katedras vadītāja, Latvijā un Eiropā zināmā klavesīna virtuoze Ieva Saliete. Īles dievnams tiks pieskandēts ar itāļu un angļu baroka komponistu mūziku, kas savulaik skanējusi galmos un karaļnamos. Mēs dzirdēsim Skarlati, Freskobaldi, Kavalli, Rossi un Bula mūziku, kas skanēs uz perioda instrumentiem -  klavesīna, vijoles, flautas un balss izpildījumā. Koncertā īpaša vieta atvēlēta austriešu izcelsmes komponistam Heinrikam Bīberam, kurš ir viens no pirmajiem, kas rakstījis solokompozīcijas vijolei. Skanēs viņa pasaulslavenās “Rožkroņa sonātes”.