Reinsone: "Pandēmijas dienasgrāmata" liecina – cilvēki arī šodien raksta dienasgrāmatas

"Šis pēkšņi uznākušais laiks, kas visu sagriezis kājām gaisā, ir pamudinājis cilvēkus rakstīt dienasgrāmatu. Mēs pieredzam ko tādu, ko, iespējams, nepieredzēs nākamās paaudzes, un to vajag uzlikt uz papīra vai fiksēt datorā," prāto Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta (LU LFMI) pētniece Sanita Reinsone, runājot par Literatūras un filozofijas interneta žurnāla "Punctum" un LU LFMI uzsākto projektu "Pandēmijas dienasgrāmata". Tā mērķis – dokumentēt to, kā mūsu sabiedrība jūtas pandēmijas apstākļos.

"Ideja sākās pašā "Punctum". Sākumā doma bija tāda, ka aicināsim kultūras jomas cilvēkus rakstīt dienasgrāmatu, kā ir būt šajā laikā. Tā ka "Punctum" ar šo domu nāca pie mums," stāsta Reinsone. "Jo Latviešu folkloras krātuvē jau ir autobiogrāfiju krājumi, kur mēs krājam dienasgrāmatas, dzīvesstāstus, rakstītas atmiņas, tāpēc mēs šo domu pārtvērām plašāk, aicinot jebkuru cilvēku dokumentēt šo laiku savās dienasgrāmatās un iesniegt to arī mums, lai mēs to varētu saglabāt nākamajām paaudzēm un dot lasīt citiem."

Kas no tā būs domāts publiskai apskatei, un kas tiks atstāts tikai kā laikmeta dokuments, ko vēlāk pētīt vēsturniekiem? "Šobrīd mēs visu, ko saņemam, nekavējoties liekam publiskai apskatei, bet autoram ir iespēja palikt anonīmam, un šādu iespēju izmanto vairāki cilvēki," atzīmē Sanita Reinsone. "Pilnīgi visi ieraksti ir publiski pieejami garamantas.lv. Kopumā šis krājums veidojas dinamiski – mēs pagaidām nezinām, kas notiks tālāk un cik ilgs šis laiks būs, kad cilvēki rakstīs pandēmijas dienasgrāmatas un kā tas viss attīstīsies."

Arī žurnāls "Punctum" uzrunā savus autorus – literātus, kultūras darbiniekus, māksliniekus, publicistus, un viņu dienasgrāmatas arī publicē – katru dienu vienu vai vairākas. "Arī šīs dienasgrāmatas pārtveram un arhivējam, jo tas, kas ir garamantas.lv, saglabājas kā folkloras krātuves krājums – uz mūžiem," skaidro Reinsone.

Viņa arī stāsta, ka paralēli tekstu ievietošanai tiek veidota arī karte, kurā redzams, kādās vietas top dienasgrāmatas. "Ir ļoti interesanti vērot, kā katru dienu šī karte attīstās un kuri apgabali kļūst par naratīvajiem centriem.

Redzam, ka rakstīšanas epicentrs ir Latvija, bet tiek rakstīts arī Itālijā, Ķīnā, Anglijā un citviet – tā ir tāda mentālā karte, kas rāda, par ko cilvēki domā, par ko satraucas."

Vairāk šeit!