4. martā Angāra koncertzālē (Tallinas iela 10) tiks pirmatskaņota saksofonista un Lielās mūzikas balvas laureāta Kārļa Auziņa četrdaļīga kompozīcija džeza trio (saksofons, kontrabass, sitaminstrumenti) un stīgu kvartetam “String of Winds”, apvienojot laikmetīgo klasisko un džeza mūziku.

Skaņdarbā tiek izmantotas paplašinātās tehnikas, disonanses un un rietumu pasaulei neraksturīgas skaņkārtas – harmoniski saplūst ar tradicionālākiem melodiskajiem un harmoniskajiem izteiksmes līdzekļiem. Koncerts iegūs arī vizuālu dimensiju, pateicoties Alekseja Beļecka idejai un Andra Eglīša mākslas darbam, kas veido scenogrāfijas pamatu.

Atskaņojumā piedalīsies Kārļa Auziņa trio - Kārlis Auziņš (saksofoni), Edvīns Ozols (kontrabass), Kaspars Kurdeko (sitaminstrumenti), kā arī stīgu kvartets: Konstantīns Paturskis (vijole), Alīna Vižine (vijole), Santa Lūcija Circene (alts) un Jānis Rinkulis (čells).

Sarunā ar Kārli Auziņu pārlapojam viņa kompozīciju ceļus, kas sākās ar viņa paša instrumenta - saksofona - izpēti. Kārļa aizrautība ar paplašinātajām tehnikām turpinās skaņu platē „Still Nature”, kurā klavieres (Riharda Plešanova ieskaņotas) satiekas ar saksofonu, bet Kārļa jaunākais skaņdarbs „String of Winds” rakstīts džeza trio un stīgu kvartetam. Lai taptu šis skaņdarbs, no ģimenes mājām Madonā tika ņemta talkā arī Kārļa vectēva vijole, lai rastu kādus skaņveides atklājumus un ļautos eksperimentiem. Taču pats svarīgākais Kārļa Auziņa mūzikā ir garīgas pieredzes meklējums.

Sarunā - arī par pedagoga darbu Liepājās un jaunāko Evijas Vēberes un Ivara Arutunjana albumu „Anomālija”, kurā dzirdams arī Kārļa Auziņa saksofons.

Signe Lagzdiņa: Šķiet, ka līdz šim stīgām tu nebiji rakstījis, vai varbūt es to nebiju dzirdējusi.

Kārlis Auziņš: Nē, tā ir taisnība, pirms tam neko tādu neesmu darījis. Tas bija liels izaicinājums, kaut kas jauns man.

Es mēģināju kompozīcijas procesā īstenot arī savas ievirzes, ko esmu jau kādu laiku darījis skaņas izpētes ziņā, kur  izmantoju paplašinātās tehnikas un netradicionālu instrumentu skanējumu.

Līdzīgu virzienu meklēju arī šeit ar stīgām, protams, savienojumā ar džeza un klasiskās mūzikas pasauli, varbūt ar tradicionālākām skaņām. 

Tas, ko dari ar saksofonu, domājot par paplašinātajām tehnikām - tie ir visdažādākie skaņu paņēmieni. Dažreiz es pat nezinu, kā tu vari ar multifonijām uzburt korāli, ko varam dzirdēt tavā solo albumā. Tas, ko tu darīji ar klavierēm, bija vairāk sekojot Keidža ietekmei. Tu sagatavoji, atradi interesantus skanējumus un pats izveidoji detaļas, ko ievietot klavieru stīgās - sēdēji garāžā un metināji? (smejas)

Metināšana gluži nebija, bet garāža bija iesaistīta. 

Vai garāža arī šajā reizē tika iesaistīta? Kā tu pastiprini stīgu instrumentu skanējumu?

Nedomāju, ka ieviesu kaut kādas inovācijas. Es no vecāku mājām Madonā biju paņēmis vectēva vijoli, lai paeksperimentētu ar dažādām skaņām un skanējumiem, un padomāju, ko no tā varētu izmantot. Protams, ir daudz materiālu par paplašinātām tehnikām vijolei. Kombinācijā ar to, es mēģināju veidot kompozīciju, kas iekļauj šos elementus.