Rihards Zaļupe: Dievs, Mīlestība, Kalpošana – šīs kvalitātes manā dzīvē ir ļoti nozīmīgas

"Dievs, Mīlestība, Kalpošana – šie trīs virzieni, šīs kvalitātes manā dzīvē šobrīd ir ļoti nozīmīgas… Mirklis, kurā pašreiz atrodamies tādā pasaules kontekstā, liek ļoti aizdomāties par šādām vērtībām, kas nav materiālas. Kad Valdis Butāns mani uzrunāja uzrakstīt kaut ko orķestrim, sapratu: kaut arī tīri teorētiski man jau ir trīs simfonijas simfoniskajam orķestrim un korim, nolēmu, ka vajadzētu pamēģināt ko tādu uzrakstīt arī pūtēju orķestrim. Šis ir dziļi programmatisks darbs – tāds  cilvēka personības ceļš, ejot cauri šiem trim aspektiem. Katrā ziņā šoreiz mēģināju rakstīt atšķirīgā manierē, nekā līdz šim to esmu darījis. Palēnām mēģinu doties tajā virzienā, kur ir mazāk ritma, bet vairāk melodijas. Vairāk piano, nevis fortissimo," – tā par savu jauno simfoniju "Dievs. Mīlestība. Kalpošana" pūtēju orķestrim, kas pasaules pirmatskaņojumu piedzīvos orķestra "Rīga" koncertā 9. septembrī VEF Kultūras pilī, saka Rihards Zaļupe. 

Koncertprogrammā skanēs arī Nika Gothama "Bakhanālija”, kuras atskaņojumā orķestrim pievienosies saksofonu kvartets "Atomos". No amerikāņu komponistu daiļrades skanēs Dana Vilsona (Dana Wilson) skaņdarbs To Set The Darkness Echoing, kas oriģināli rakstīts pūšaminstrumentu koncertorķestrim, un Latvijā izskanēs pirmo reizi. Savukārt Ērika Vaitekra Equus būs īstas virtuozitātes šovs. Koncertu, kas notiks mūsdienu kultūras foruma "Baltā nakts" programmas ietvaros, vadīs "Klasikas" kolēģe Liene Jakovļeva.

Anete Ašmane-Vilsone: Nelielajā aprakstā par savu skaņdarbu tu saki, ka simfonijas žanrs pūtēju orķestrim tev vienmēr bijis ļoti tuvs un arī pats pūtēju orķestris kā sastāvs tevi vienmēr mudinājis rakstīt.

Rihards Zaļupe: Jā, jo ar pūtēju orķestri saistās manas pirmās īstās profesionālās attiecības, un tā ir bijusi mana bērnība. Un, kā mēs zinām, to, kas bērnībā ir ļoti spilgti palicis atmiņā, to arī visu mūžu ļoti labi izjūtam – tas mums ir kaut kas mīļš un patiess. 

Un cik interesanti: patrāpījos tieši tajā laikā, kad pūtēju orķestriem bija tas pārejas laiks no "um-pa-pā" un maršiem uz pasaules elpu. Bija tāds popūrijs "ABBA Gold", kur mēs, sitēji, kas tur bijām – tas bija augstākais sasniegums, ja tiki spēlēt bungu komplektu šajā skaņdarbā! Tāpat svīta no mūzika "Chess" ("Šahs") – tāda pasaules mūzikas elpa ienāca pūtēju orķestrī laikā, kad faktiski nekas nebija pieejams. Tas man likās kaut kas pārpasaulīgs tam laikam.

Un tāpēc – jā, tas kaut kā ļoti nosēdies manā zemapziņā. Arī mans pirmais profesionālais darbs bija pūtēju orķestrī "Rīga", kur tika spēlēta brīnišķīga mūzika – tā saucamais simfoniskais pūtēju orķestra repertuārs. Tas man ļoti, ļoti patīk, jo raksturo manu skatījumu uz tradicionālo filmu mūziku. Un ja paskatāmies uz Holivudas tradicionālo filmu mūziku, tur ir ļoti liels sakņojums tieši pūtēju orķestrī – tas nāk no akadēmiskās klasiskās mūzikas, īpaši romantisma.

Ja paņemtu pasaulē zināmu pūtēju orķestrim rakstītu simfoniju un pārliktu to simfoniskajam orķestrim, iznāktu perfekta filmu mūzika! Sitaminstrumentu partijas, eksperimenti, kas tur tiek darīts… Tāpēc mani tas vienmēr ļoti, ļoti uzrunājis.

"Dievs. Mīlestība. Kalpošana." Tā esi nosaucis savu jauno simfoniju. Šie trīs lielie jēdzieni, lielie vārdi tavai personībai, šķiet, ir ļoti nozīmīgi...

Jā, šie trīs virzieni, šīs kvalitātes manā dzīvē šobrīd ir ļoti nozīmīgas… Mirklis, kurā pašreiz atrodamies tādā pasaules kontekstā, liek ļoti aizdomāties par šādām vērtībām, kas nav materiālas.

Kad Valdis Butāns mani uzrunāja rakstīt kaut ko orķestrim, sapratu, ka tīri teorētiski man jau ir trīs simfonijas – lai gan šis žanrs mūsdienās ir ļoti stiepts jēdziens, tāpēc nolēmu, ka vajadzētu pamēģināt kaut ko tādu uzrakstīt arī pūtēju orķestrim. Šis ir dziļi programmatisks darbs – tāds  cilvēka personības ceļš, ejot cauri šiem trim aspektiem. Katrā ziņā šoreiz mēģināju rakstīt atšķirīgā manierē, nekā līdz šim to esmu darījis.

Palēnām mēģinu doties tajā virzienā, kur ir mazāk ritma, bet vairāk melodijas un piano, nevis fortissimo. Redzēsim, kā mums tas beigās izdosies.

Kāds bija darba radīšanas process? Teici, ka jau no bērnības tev labi pazīstams ir pūtēju orķestris, bet vai tas nav grūtāk – izpētīt un atklāt ko jaunu? Jaunas instrumentu kombinācijas, skanējumu?

No simfoniskā orķestra dažādas instrumentācijas lietas mēģināju likt pūtēju orķestrī – piemēram, īpaši garus kontrapunktus, kas stīgām, protams, ir viegli izspēlējami, pūtēju orķestrim nemaz tik viegli nepadodas. Bet es arī sapratu to: tajā mirklī, kad tu mūziķim paskaidro, ka tas ir kā efekts un elpu var ņemt droši, viss mainās – galvenais, lai ir brīvība un skaidrība, un, lai arī tas materiāls bišķiņ pazūd, kontinuitāte jau paliek. Arī man pašam tas būs ļoti liels pārsteigums – kā tas viss beigās būs.

Un pašās simfonijas beigās būs arī pārsteigums klausītājiem – neatklāšu, kāds tas būs. Gribēju pamēģināt vienu interesantu lietu... Primāri gribēju, lai šis skaņdarbs tiktu atskaņots pēc iespējas lielākā baznīcā.

Bet tagad kaut kā to visu mēģināsim izveidot VEF Kultūras pilī – tas varētu būt diezgan liels ieguvums.

Vai esi jau viesojies mēģinājumos un zini, kā šis skaņdarbs top un kā iegūst savu formu un skanējumu?

Kā lai pasaka…

Orķestris "Rīga" jau zina – ja būs jāspēlē kaut kas no manas mūzikas, tad visi sāk jau palēnām meklēt notis. (smejas)

Bet šajā gadījumā tiešām mēģināju nespiest uz ritmiski sarežģītajām pasāžām, bet vairāk iet uz emocionalitāti, krāsu kontrastiem. Protams, tur ir tādas viļņveidīgas kustības, un varbūt nav tik viegli tīri fiziski tās izvilkt caur garām elpām. Tajā pašā laikā ir spēcīgi, gari, skaļi posmi, kuros mēģinājuma telpā man pašam ausis plīsa – īsti nesapratu, vai esmu kaut ko uzrakstījis ne tā.

Atceros, Māris Sirmais, mēģinot manu Otro simfoniju, teica – paldies, Rihard, ka tu uzrakstīji visu pilnīgi ritmiski, man tur nebūs, ko darīt! (smejas)

Šajā reizē mēģināju darīt tieši pretēji – lai diriģentam būtu, ko darīt, lai viņam ir, ko strādāt, lai viņam būtu, kur izpausties. Tas, protams, viss Valda Butāna rokās – kā to lielo kuģi vadīt. Arī man pašam tas ir kaut kas pilnīgi jauns.

Vairāk – audioierakstā.