29. septembrī 150. gadskārta apritēs Rīgas Doma ērģelniekam, komponistam un pedagogam Haraldam Kreicburgam (1875–1948, Creutzburg). Pieminot un atceroties šo mūziķi Rīgas Doma ērģelnieks Aigars Reinis 26. septembrī atskaņos Johana Sebastiāna Baha ērģeļmūzikas programmu, bet "Klasikā" pa Kreicburga dzīvi un veikumu stāstīt aicināts Rīgas Doma ērģeļmeistars Viesturs Ilsums.

Haralds Kreicburgs dzimis Kuldīgā, skolojies pie Rīgas Doma Walcker firmas ērģeļu būves iniciatora Frīdriha Vilhelma Bergnera un Leipcigas konservatorijā. No 1897. gada sācis pedagoga gaitas Rīgā, bet no 1906. līdz 1933. gadam (ar pārtraukumiem) bija Rīgas Doma ērģelnieks un kora vadītājs. 

Savas darbības laikā Rīgas Domā Kreicburgs veidoja bagātīgu mūzikas dzīvi, sadarbojoties ar koriem un orķestriem. Viņš bija Baha biedrības kora diriģents, ar kuru kopā tika iestudētas lielas oratoriālas formas, tajā skaitā blakus Baha mūzikai arī daudz romantisma laika opusu.

Kreicburgam bija plašs ērģeļrepertuārs, kā arī viņš bija ražīgs komponists. Viens no viņa ievērojamākajiem darbiem ir Rekviēms (1914–1915),viņš komponēja arī oratorijas, psalmus un dažādus vokāli instrumentālus darbus.

Viesturs Ilsums: Kreicburgs ir bijis diezgan ražīgs komponists - viņa pūrā ir 30 motetes, 12 psalmi, orķestra svīta un dažāda instrumentālā mūzika. Viņa daiļrades noslēgums nebija Latvijā - 1933. gadā viņš devās uz Vāciju. Tas bija politiski sarežģīts laiks, kad Doma baznīcu pameta vācu draudze, un domāju, ka savas partitūras viņš noteikti paņēma līdzi. Viņš nav vienīgais komponists un mūziķis, kurš līdz šim nav pieminēts pārāk bieži, kaut vai Vilhelms Bergners, viņa priekštecis Rīgas Domā - arī no viņa nekas pārāk daudz netiek izpildīts, kaut gan dažas viņa dziesmas ir skanējušas Dziesmu svētkos.

Ir ļoti maz saglabājies ziņu par viņu kā komponistu un ērģelnieku, lai arī viņš ir diezgan ievērojamu laiku spēlējis Domā - apmēram 25 gadus. 

Vai Rīgas Domā ir kāds skapītis vai seifs, kur ir noglabāti materiāli un jūs mēdzat ielūkoties brīdī, kad, piemēram, top jubilejas koncerts kā šovakar?

Viesturs Ilsums: Domā tāda skapīša īsti nav, bet ir bijusi bibliotēka - ir bijis diezgan akurāts apraksts, kas šajā bibliotēkā atradies. Nejaušības pēc man ir gadījies sastapt gan nošu izdevumus, gan dažādus rokrakstus ar šīs bibliotēkas zīmogu, arhivārā apritē, kur šie diezgan retie izdevumi neiederētos, bet kā šo informāciju var iegūt - Valsts vēstures arhīvā un tā laika periodikā. Tas arī viss.