18. janvārī Latgales vēstniecībā GORS Rēzeknē pirmoreiz izskanēs pianista Reiņa Zariņa  soloprogramma “Perts un viņa brāļi”, kurā līdzās igauņu komponista Arvo Perta darbiem skanēs arī ukraiņa Valentīna Silvestrova un trīs latviešu autoru - Pētera Vaska, Georga Pelēča un Andreja Selicka - kompozīcijas.

Sarunā ar Reini Zariņu uzzinām par gaidāmo koncertu, programmas ieceri un drīzumā klajā nākošo Somijas ierakstu firmai Ondine ieskaņoto Arvo Perta mūzikas albumu, kurā iekļauti arī Georga Pelēča un Andreja Selicka opusi, kas tapuši kā 90. dzimšanas dienas dāvana Arvo Pertam un izskanēs arī Rēzeknē.
 
Par jaunās koncertprogrammas “Perts un viņa brāļi” nosaukumu Reinis stāsta: “Šķiet, ka ideju šim nosaukumam man deva mūsu Pēteris Vasks, kurš par Arvo Pertu nereti runā kā par savu vecāko brāli. Tad es domāju - redz kā, Perts un Vasks, bet kas tad vēl? Gadu gaitā iepazīstot mūsu Andreju Selicki, zinu, ka Andrejam Perts ir ne vien kā vecākais brālis, bet pat kā garīgais tēvs. Tad Georgs Pelēcis un viņa milzīgā cieņa un mīlestība pret Arvo mūziku. Tad vēl kādi, kas nav latvieši, bet mazliet tālāk - Valentīns Silvestrovs no Ukrainas, kurš ir Arvo laikabiedrs.

Viņi visi kopā veido grupu, kuriem ir savstarpēja domubiedrība un Arvo Perta domugājiens, viņa idejas - kā garīgs karogs.

Visi aptuveni vienlaikus (izņemot Andreju Selicki, kurš jaunāks) arī darbojās, visi redzējuši viens otra izaugsmi un viens otru paceļ un virza, tāpēc arī “Perts un viņa brāļi”. Sākotnēji biju domājis spēlēt visu Perta tintinnabuli stilā arī no pārējo autoru darbiem, bet tad sapratu - ja kontrastam vēlos rādīt arī Perta jaunības darbus, tad kāpēc nerādīt arī citu meistaru jaunības darbus? Beigu beigās programma man veidojās tā, ka būs ļoti skaidri divi cēlieni. Pirmajā cēlienā - viņi visi pieci jaunībā, tādi diezgan traki. Bet lūgsim pacietību no klausītājiem sagaidīt un pēc starpbrīža dzirdēt, kādi viņi ir šodien, kā viņi šodien raksta. Arvo Pertam šī robežšķirtne ir visskaidrāk noprotama. Tas gan notika jau pirms 50 gadiem, kad viņš atrada savu tintinnabuli stilu vai viņam tas tika iedots. Pārējiem varbūt tik radikāls pavērsiens nav manāms, bet katrā ziņā var ļoti skaidri dzirdēt, ka toreiz viņi bija tādi, dažreiz pat pilnīgi huligāni (smejas).

Interesanti, kas no Perta skanēs pirmajā daļā?

Viņa pirmais klavierdarbs “Partita”, kas uzreiz "uzšauj" pa ausīm tā, ka visiem jāsalecas. Pēc tam arī viens ļoti reti atskaņots viņa darbs “Diagrammas”, kas vizuāli ir ļoti interesants. Domāju, ka jāpaņem līdzi notis un jāparāda publikai, kā tas izskatās.

Perts, starp citu, bija pirmais, kurš atļāvās visas rietumos veidojušās jaunās tehnikas provēt ar savu roku -  pirmais Padomju Savienībā, kurš to atļāvās.

Kādu brīdi viņam ļāva, pēc tam ne tik ļoti (smejas). Un pēc tam viņam pašam tas vairs ne tik ļoti interesēja.

Un no citiem eksperimentētājiem?

Arī Silvestrovs tajā pašā laikā rakstīja 12 toņu avangardā, bet ar lielu ekspresiju, ko ir interesanti klausīties. Tas mazliet būs. Mums ir ļoti agrīns Pelēcis.

Polifonisks?

Traks (smejas). Un ļoti agrs Selickis, ne no agresijas, bet neatpazīstams no tā, kāds šodien.

Agresīvs Selickis - to grūti iedomāties (abi smejas).

Labi, “agresīvs” nebūs labs vārds, bet ļoti, ļoti ekspresīvs. Protams, Pētera Vaska pirmais klavierdarbs Cikls - tik ļoti jaudīga, dramatiska mūzika. Pēteris pusatvainodamies par to runā, ka tajā laikā gribējās publiku mazliet pamodināt no ierastā, kā apmēram viss izklausījās tajā laikā.

Vairāk - audioierakstā.