"Klasikā" uz sarunu aicinām diriģentu, komponistu, muzikologu un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesoru Andri Vecumnieku, lai runātu par 13. janvārī Latvijas Radio 1. studijā gaidāmo koncertu, kurā viesosies kamerorķestris Sinfonia Concertante. Kopš tā dibināšanas 2002. gadā Andris Vecumnieks ir tā mākslinieciskais vadītājs.

Orķestris regulāri veido tematiskas programmas, piedāvājot latviešu komponistu darbu pirmatskaņojumus un jaunieskaņojumus, un koncerts "Sinfonia Concertante un latvieši" Latvijas Radio 1. studijā un "Klasikas" tiešraidē būs brīnišķīga iespēja sekot tā atjautīgi veidotā cikla Concerto A → Z gaitai: tajā kārta pienākusi autoru uzvārda sākuma burtiem G un H.

Koncertā skanēs tie latviešu komponistu darbi, kas apritē nav bijuši gadu desmitiem: Edmunda Goldšteina (1927–2008) Koncerts vijolei ar orķestri (1997), kurā soliste būs orķestra līdere un dibināšanas iniciatore vijolniece Darja Smirnova, Artūra Grīnupa (1931–1989) Andante un Allegro flautai un stīgu orķestrim (1974, soliste – Valsts kamerorķestra Sinfonietta Rīga flautu grupas koncertmeistare Vita Rozēna-Gaļicka) un Romualda Grīnblata (1930–1995) "Noktirne" stīgu orķestrim (1966).

Pasaules pirmatskaņojumu šajā vakarā piedzīvos Oskara Herliņa (1980) jaundarbs Crack! Koncertu vadīs un ar mūziķiem sarunāsies "Klasikas" programmu vadītāja Liene Jakovļeva.

Signe Lagzdiņa: Vispirms, Andri, apsveicu ar Lielās mūzikas balvas nomināciju! Arī balvai nominētajā koncertā, kuru tu izloloji kopā ar Liepājas Simfonisko orķestri, ir burtiņš "E". Un arī 13. janvāra koncerta sakarā runāsim par burtiem. Alfabēts ir tavs sabiedrotais jau vairākus gadus, un šķiet, ka tu šai ziņā esi labi nodrošinājies arī turpmākajiem gadiem, jo alfabēts ir tikai trešdaļā.

Andris Vecumnieks: Nu jā, ar alfabētu ir tā: meklējot skaņdarbus "Sinfonia Concertante" repertuāram, apzināti izvairos no skaitļu nosaukumiem, bet lietoju alfabēta burtus, kas vienlaicīgi ir arī zināms tonālais centrs, ap ko tas viss grozās.

Kas attiecas uz ciklu Concerto A → Z, te viss ir vienkāršāk: no Avrameca līdz Žilinskim, no pirmā alfabēta burta līdz pēdējam, kombinējot pa divi, pa trīs, atkarībā no tā, cik burts ir bijis latviešu mūzikai komponistu ziņā ražīgs.

Šis jau būs ceturtais koncerts, kad mēs esam nonākuši līdz burtiem "G" un "H".

Bet ne jau tie burti ir galvenais, bet gan vēstījums. Jūs ceļat laukā tādas partitūras, kas būtībā netiek spēlētas. 

Tu ļoti precīzi to formulē! Pirmkārt mēs izvēlamies repertuāru, kas rakstīts stīgu orķestrim. Un tā ir diezgan plaša vēsture, kas skar ne tikai tos laikus, kad darbojās Latvijas filharmonijas kamerorķestris un Tovijs Lifšics, pēc tam "Rīgas kamermūziķi" un tagad "Sinfonietta Rīga", bet skar arī stipri agrākus laikus, kad šādu kolektīvu vēl nebija un kad jēdziens "stīgu orķestris" vai "kamerorķestris" vēl bija kaut kas nezināms, nepazīstams un ne īpaši akceptējams padomju laika mūzikā. Īstais bums sākās tikai 60. gadu beigās un 70. gadu sākumā, kad uzplauka kamerorķestri.

Šajā kontekstā meklēju nevis tos darbus, kas jau kļuvuši par latviešu mūzikas vēsturisku vērtību, bet tādus, kas ir piemirsti. Piemēram, esam atskaņojuši Oļega Barskova mūziku, Induļa Dālmaņa mūziku.

Arī 13. janvāra koncertā iekļauti darbi, kuri ir Latvijas vēstures relikvijas, un – kas zina – varbūt mums izdosies tiem piešķirt jaunu dzīvi. 

Protams, mans uzstādījums ir arī rosināt jaundarbu tapšanu. "C" burtā bija Ernests Valts Circenis un Renāts Cvečkovskis, savukārt uz "F" burtu bija Anna Fišere. Tagad ir Oskars Herliņš, kura jaundarbs skanēs šajā koncertā. Bet pašā sākumā, protams, trīs vērtības: Grīnups, Grīnblats, Goldšteins...

Vairāk – ierakstā.