Šovakar, 6. februārī, pulksten 21 tiešraidē no akustiskās studijas Zviedrijas pilsētā Piteo "Klasika" translēs ansambļa Norrbotten NEO koncertu "Jaunā Eiropa", kurā pasaules pirmatskaņojumu piedzīvos Krista Auznieka skaņdarbs Turning the Wheel jeb "Griežot ratu".

Pirms diviem gadiem Krista Auznieka kameropera Are One, kura atskaņojumā piedalījās dziedātājs Jānis Šipkēvics kopā kamerorķestri Sinfonietta Rīga Normunda Šnē vadībā, uzvarēja Starptautiskajā komponistu konkursā Rostrum, un līdz ar to Krists Auznieks guva iespēju komponēt jaundarbu ansamblim Norrbotten NEO.

Koncertu vadīs Zviedrijas Radio programmu vadītāja Mēreta Ērmana un Latvijas Radio 3 "Klasika" programmu vadītāja Anna Veismane, ar kuru vairākas stundas pirms koncerta sazināmies "Pārmiju" sarunu laikā: uzzinām, kāda atmosfēra valda Piteo, kā veicas ar gatavošanos tiešraidei un kā norisinās Krista Auznieka jaundarba mēģinājumi.

   

Dāvis Eņģelis: Kādi ir tavi ceļojuma iespaidi no Rīgas līdz Piteo šajās dienās?

Anna Veismane: Tā sajūta ir, ka mēs esam ļoti tālu un reizē arī ļoti tuvu: patiesībā jau Latvija un Zviedrija ir tuvas kaimiņvalstis, tikai jūras līcis un jūra mūs šķir. Zviedrijā es patiesi jūtos kā mājās, kolēģi ir ļoti, ļoti atsaucīgi! Darbs ir ļoti nopietns, jo vadīsim tiešraidi divās valodās: līdz ar to svarīgi klausītājiem gan Latvijā, gan Zviedrijā, kur šī tiešraide būs dzirdama, pavēstīt visu svarīgāko. Runāt nedrīkst pārāk daudz, jo tas var apnikt, dzirdot valodu, ko nesaprotam, bet tajā pašā laikā ir jāpasaka viss. Būs arī vairākas intervijas, viena no tām – ar mūsu Kristu Auznieku. Būs arī intervija ar ansambļa Norrbotten NEO diriģentu Peteru Sundkvistu un somu komponisti Sesīliju Damstrēmu, kura arī ieradusies uz savas mūzikas atskaņojumu Piteo. Šīs intervijas pirms tiešraides pārrunājam, jo daļēji šīs sarunas esam īsumā iztulkojuši. Tātad pilnīgi savādāks formāts nekā tas, kādā strādājam parasti. Arī zviedriem šī nav parasta tiešraide, jo tomēr jārēķinās ar divām valodām.

Pieļauju, ka Zviedrijas kolēģiem ir jau pieredze šajā jomā, jo ne jau pirmo gadu notiek šāds formāts.

Pagājušajā reizē, kad šeit bija kolēģe Signe Lagzdiņa, es tajā brīdī biju "Klasikas" studijā un šo tiešraidi dzirdēju: līdz ar to tas man nav jaunums. Vēl arī tas, ka ir ļoti viegli strādāt ar zviedru kolēģiem, viss ir ļoti precīzi, viss ir laikā, viss ir skaidri zināms, skaidri saprotams. Kolēģi ir ļoti uzmanīgi viens pret otru visas šīs trīs dienas. Un arī Kristam līdz ar to šīs ir ļoti radošas un iedvesmas pilnas dienas: viņš uz šejieni atbrauca ātrāk, lai strādātu ar mūziķiem: viņam ir gan savs laiks, gan arī mēģinājumu laiks. Pie mūzikas atskaņojuma viņš var strādāt ļoti nopietni. Interesanti, ka ar mūziķiem Krists tikās jau 2021. gadā, kad mājīgajā Piteo Studio Acusticum izskanēja 2019. gada "Rostrum" laureāta Jēkaba Jančevska opuss Paintings. Tas, ka Latvijas Radio reprezentētie komponisti divu gadu laikā saņēmuši "Rostrum" galveno balvu jauno komponistu kategorijā, ir ļoti nozīmīgs panākums! Un kopumā ir pārsteidzoši, ka tieši Latvijas komponisti kopš 1993. gada šajā konkursā uzvarējuši veselas sešas reizes. Šīvakara tiešraide jau ieraksta formātā tiks piedāvāta arī citām Eiroradio dalībvalstīm. Tas būs tiešām augsti profesionāls sniegums, ko mēs dzirdēsim no ansambļa "Norrbotten NEO". 

Kāds ir šīs dienas ritējums?

Tiešraidi pēc Latvijas laika sāksim deviņos. Vispirms izskanēs Hjū Tomasa Votkinsa, Ārona Holoveja-Nahuma, Dai Fudžikuras, Saimona Stīna Andersena un Sesīlijas Damstrēmas opusi, tad izskanēs Krista Auznieka intervija, kurai sekos viņa jaundarbs. Šobrīd Krists lasa lekciju Piteo universitātē un tiekas ar kompozīcijas studentiem. Krista jaundarba nosaukums – Turning the Wheel – saistāms ar Krista padziļināto interesi par filozofiju, par laiku, par to, kas mums ir apkārt. Mūzika ir ļoti skaista, ļoti poētiska, un man liekas, ka mūziķiem arī patīk šis darbs un Kristam pašam arī patīk rezultāts. (..) Pēc koncerta izkaņas būs vēl viena pusstunda, kad vairāk pievērsīsimies iepriekšējā gada kompozīciju konkursa Rostrum notikumiem: skanēs iepriekšējā gada laureātes, norvēģu komponistes Kristīnes Hjēgešenas (Tjogersen) skaņdarbs Between Trees.  Klasikā šo darbu esam jau dzirdējuši, bet šovakar būs arī saruna ar līdzšinējo Rostrum vadītāju Evertu van Berkelu, kurš ir arī viens no šīvakara koncerta producentiem.

Kādi vēl ir tavi iespaidi par šīm dienām? 

(..) Ar zviedru kolēģiem daudz runājam par profesionālām niansēm, par darbu radio, jo tas nav noslēpums, ka mēs, Latvijas kolēģi, vienmēr esam raudzījušies uz Zviedrijas kolēģiem kā uz vērā ņemamu piemēru gan profesionālajā ziņā, gan viņu ilgajām tradīcijām, gan arī tehnisko nodrošinājumu. Un tādēļ man šajā dienās bijis ļoti interesanti: zviedru kolēģi man visu izrādījuši – ieveda arī jaunajā radio busā, kas ir kā studija, kurā var gan intervēt, gan miksēt mūziku – tāda māja, kurā var dzīvot. Tas arī viņiem pašiem ir jaunums – tādu busu viņiem ir tikai trīs. Malmē, Stokholmā un Ūmeo, no kurienes arī atbraucis buss uz Piteo. Runājam par iespējām, kādas ir akustiskajā studijā Piteo – tā ir ļoti īpaša vieta, kurā ir regulējami koka paneļi, lai palielinātu vai samazinātu reverberāciju. Runājam arī par ikdienu – ko katrs no mums dara, kādi ir mūsu pienākumi, kā tie tiek sadalīti. Šeit daudz vairāk cilvēku darbojas pie viena projekta, turklāt katram ir ļoti skaidri definēta pozīcija: ir producents tikai par māksliniecisko daļu, ir tehniskais producents, ir režisors, inženieris, vadītājs. Funkcijas ir ļoti skaidras. Arī prasmes. Domāju, ir ļoti svarīgi mums pašiem novērtēt to, ko mēs protam. Jo tad, kad es zviedru kolēģiem saku, ka es pati ierakstu gan raidījumus, gan arī tos montēju un pēc tam vēl samontēju kopā ar mūziku, viņi ir pārsteigti, jo Zviedrijā katra no šīm prasmēm tiek atsevišķi novērtēta. Ā, tātad tu proti arī šo? Tātad tu esi vēl kvalificētāks! Un tas pats attiecas uz producēšanas darbu. Ir atšķirība, vai tu kā producents tikai izvēlies mūziķus un komunicē par māksliniecisko daļu, vai, piemēram, klāt nāk arī līgumu slēgšana, tehniskā atbildība un tamlīdzīgas lietas. Šeit, Zviedrijā, mūzikas producents atbild arī par mikrofonu izvietojumu, to, kāda ir skaņa. Piemēram, šī koncerta producents studijā pavadījis trīs dienas, meklējot un testējot skaņu.

Tātad producentiem Zviedrijā ir arī skaņu režisora kompetence?

Jā, bet atšķirībā no mums, kur skaņu režisori ir ar augstāko mūzikas izglītību, šeit viņi visi ir vairāk skaņu inženieri, kuriem ir tikai nelielas mūzikas zināšanas. (..) Laiks, ko visa komanda var veltīt viena raidījuma vai viena koncerta organizēšanai, ir daudz lielāks nekā tas, ko varam atļauties Latvijā. Grūti pateikt, kas ir labi vai kas slikti, jo Latvijā esam ārkārtīgi radoši – to es tiešām arī novērtēju. Mums varbūt ir arī lielāka iespēja būt pašiem, veidot autorprogrammas un izvēlēties saturu, kas, protams, ir brīnišķīgi.

Tavi ceļavārdi šīvakara koncerta klausītājiem?

Lai arī tā ir jaunā mūzika, katrs skaņdarbs ir atšķirīgs un domāju, ka ikviens savai ausij varēs atrast kaut ko tuvu un interesantu. Galu galā, jaunā mūzika ir tā, kurā viss tikko rodas, tādēļ ir noteikti vērts sekot līdzi.