Pieredzēt to, kā skan ziema, jeb kāpēc ir vērts klausīties mūziku kupolā

No 5. līdz 8. janvārim koncertzāle "Cēsis" rīko telpiskās mūzikas notikumu "Ieskaujošā ziema", kas risināsies īpaši būvētā skaņas kupolā, vairākos seansos piedāvājot iepazīt jaunu muzikālu pieredzi. Baudot īpaši radītus ambisoniskus skaņdarbus, klausītājs tiks ievests unikālā telpiskā dimensijā un varēs sadzirdēt, kā skan ziema.

Koncertzāles "Cēsis" Lielās zāles vidū atradīsies ar telpiskās skaņas koncertsistēmu un daudzskaitlīgiem skaļruņiem aprīkots kupols jeb telpa telpā, bet klausītāju sēdvietas būs izvietotas tā iekšpusē.

Pirmo reizi kupols koncertzālē "Cēsis" tika uzbūvēts un atvērts klausītājiem 2022. gada janvārī, iepazīstinot intersentus ar telpisko mūziku kā īpašu žanru un programmā iekļaujot laikmetīgus, īpaši notikumam radītus skaņu rakstus. Šogad notikums kļuvis starptautiskāks: tajā piedalīsies komponisti no Ziemeļvalstīm un Baltijas valstīm.

"Skaņas instalāciju telpā var veidot dažādos veidos, un sadarbībā ar Cēsu koncertzāles pārstāvjiem nolēmām, ka kupola koncerts tiks fokusēts uz ziemas tematiku jeb ziemeļu tēmu," stāsta projekta kurators - lietuviešu komponists, skaņu mākslinieks, Lietuvas Mūzikas un teātra akadēmijas Kompozīcijas katedras asociētais profesors Mantauts Krukausks. Viņš arī atklāj, ka programma veidota no ambientās mūzikas skaņu celiņiem - tā būs minimālistiska estētika no Baltijas un Ziemeļvalstīm, un šī muzikālā stāsta mērķis - radīt ziemas sajūtu klausītājiem."

Komponistu izvēle šogad saistīta ar Baltijas un Skandināvijas valstīm. Latviju pārstāvēs Platons Buravickis un Krista Dintere, Lietuvu - pats Mantauts Krukausks un arī Gedmintė Samsonaitė, kura šobrīd dzīvo un strādā Lielbritānijā un lielākoties raksta mūziku filmām, Norvēģiju - Tine Surel Lange, Igauniju - Theodore Parker, kurš mīt ASV. Visi skaņu celiņi mūzikā ietērpj sajūtas, ko piedzīvojam, un dabu, ko uzlūkojam, ziemā.

Mantauts Krukausks arī uzsver, ka viens no komponistiem, kas "piedalīsies" šajā koncertā, būs Antonio Vivaldi, jo šajā programmā postmoderniskās ziemas noskaņās tiks pārvērsts viens no Vivaldi vislabāk pazīstamajiem darbiem - "Ziema" no koncertu cikla "Gadalaiki". To īpašās skaņās izveidojis pats Krukausks kopā ar saviem kolēģim, un šajā ierakstā neskanēs vis īsts baroka orķestris, bet gan modernais sintezators. Ierakstā skanēs arī balss, un tā būs latviešu dziedātāja Monta Martinsone, kura ir lieliska baroka interprete. "Tātad - tas būs īsts baroka temperācijas un skaņojuma atveids, taču nevis ar baroka instrumentiem, bet gan mūsdienīgiem sintezatoriem, un tas varētu būt ārkārtīgi interesanti."

Pērn, kad koncertzālē "Cēsis" pirmoreiz izskanēja ambisoniskās mūzikas koncerts kupolā, tas tika izgaismots ar zilganas krāsas gaismu. Vai gaismai un tās krāsai ir būtiska nozīme ambisoniskās mūzikas koncertā? "Noteikti!" apgalvo Krukausks. "Jo skaņas mēs dzirdam katru dienu, un tās uztveram sasaistē ar to, ko redzam. Tāpēc arī koncertā gaisma un tās krāsa palīdzēs mūsu smadzenēm veidot tēlus, kas tuvinātos ziemīgajai noskaņai. Gaisma būs tā, kas palīdzēs veidot ziemas noskaņu kopā ar mūziku."

Līdzās Platonam Buravickim Latviju šajā projektā pārstāvēs Krista Dintere. "Primāri esmu skaņu māksliniece, sekundāri - pasniedzēja: Latvijas Mūzikas akadēmijā pasniedzu visu, kas saistīts ar skaņu mākslu un skaņas tehnoloģiju pielietojumu netradicionālākos veidos: gan to, kā veidot vides skaņas un skaņu dizainu, gan arī domājot par to, kā skaņa iedarbojas uz cilvēku un kā mēs vispār uztveram skaņu. Vēl ļoti aktīvi darbojos Liepājas Universitātē, kur strādāju mākslas pētījumu laboratorijā - mums ir programma "Jauno mediju māksla", kuras absolvente maģistra līmenī esmu es pati. Bet sadarbība ar Mūzikas akadēmiju ir diezgan sena, jo komponists Rolands Kronlaks un skaņu mākslinieks Voldemārs Johansons ir mani profesori," ar sevi iepazīstina Krista Dintere.

Pērn Cēsīs kupola koncertā viņa bijusi klausītāju rindās. "Biju ļoti patīkami iepriecināta par rezultātu un to, ka šīs tehnoloģijas un vispār veids, kā izpaust skaņu, atnācis arī līdz mums. Jau 2019. gadā Liepājā sadarbībā ar "Dirty Deal Audio" jau notika viens liels ambisoniskās mūzikas koncerts, un tas, manuprāt, bija pats pirmais tik lielais šāda veida projekts - elektroniskās mūzikas talantu nometne "Baltic Trayl", kuras fināls bija sadarbībā ar Mantautu Krukausku veidotais koncerts. Tā ka būtībā Baltijas skaņu mākslinieku un elektroakustiskās mūzikas komponistu kopiena pēdējos gados veidojas aizvien ciešākā sadarbībā un kļūst aizvien interesantāka un intensīvāka," prāto Dintere.

Kas īsti ir tas neparastais, ko klausītājiem ir iespēja piedzīvot, sēžot šajā kupolā ieskautam? Kas veido neparasto sajūtu, kuras dēļ vērts doties uz Cēsīm? "Manuprāt, šāds telpiskais atskaņojums kaut kādā ziņā daud vairāk uzrunā mūsu dzirdes maņas, jo arī ikdienā pasauli sev apkārt uztveram telpiski - skaņu no visiem virzieniem uztveram. Varbūt par to ikdienā pat nedomājam, bet patiesībā tas, kā jūtamies konkrētajā telpā, daudzējādā ziņā ir atkarīgs no tā, kāda ir konkrētās telpas akustika un kādi ir akustiskie marķieri, kurus uztveram. Līdz ar to - ja komponistiem vai skaņu māksliniekiem ir dota iespēja strādāt ar skaņu telpā, tas ir brīnišķīgi!"

Vai šāda akustiskā pieredze ietekmē arī cilvēka fizikālo pusi? Krista Dintere sliecas domāt, ka jā. "Pēdējos gados ļoti populāra kļuvusi imersija jeb iegremdēšanās dažādos medijos - gan virtuālajā realitātē, gan - kā šajā gadījumā - imersīvajā skaņā, kura tevi ieskauj. Manuprāt, šādā mūzikā klausoties, tas ir vēl viens līmenis, kurā vari ļauties tam, kā ap tevi veidojas telpa."

Projektā "Ieskaujošā ziema" skanēs Kristas Dinteres skaņdarbs ar nosaukumu "Kad visi pavedieni trūkst". "Savā ziņā tas ir saistīts ar ziemu un šo laiku, kad it kā viss apkārt ir kluss un mums pietiek laika pārdomāt lietas," stāsta komponiste. "Darbs tapis 2020. gadā, bet tā ambisoniskā versija pirmoreiz tiks atskaņota tieši Cēsīs. Skaņdarbus mēs varam pielāgot - tāpat kā Vivaldi "Gadalaikus". Šajā gadījumā mans skaņdarbs ir par to, kā, ieklausoties mūzikā, ieklausoties skaņās, cilvēks var atbrīvoties no rūpēm, raizēm un spriedzes. Šis darbs sākotnēji nāca no projekta "Māksla garākai dzīvei", kura ietvaros aicinājām cilvēkus domāt par to, kā savu dzīvi padarīt labāku, lietojot mākslu. Skaņdarbs sastāv no ierakstītiem klikšķiem, stirkšķiem un trinkšķiem, kas radušies no... adīšanas procesa. Adīšanas procesā tu ļoti ātri redzi rezultātu, un tas ir arī zinātniski pierādīts - ka adīšana un arī citi rokdarbi palīdz nomierināties, labvēlīgi iedarbojas pat uz asinsspiedienu. Šajā gadījumā tā ir meditācija ap adīšanas tēmu, kura sākas no pavisam dabiskām skaņām - no tikšķiem, tirkšķiem un sprakšķiem, pārraugot meditatīvā skaņu kompozīcijā, kurā adāmadatas tiek lietotas, lai spēlētu stīgu instrumentus."