Pirmdienas "Pārmijās" uz sarunu aicinām pianisti Agnesi Egliņu, un mūsu sarunas epicentrā ir Liepājas Starptautiskā Zvaigžņu festivāla ieskaņas koncerts, kas 6. februārī pulksten 19 risināsies Liepājas koncertzālē "Lielais dzintars".

Tas iezīmēs ceļu uz vienu no gaidītākajiem Liepājas mūzikas notikumiem, pulcējot uz skatuves jaunos talantus un profesionālus mūziķus. Koncertā uzstāsies Valda Vikmaņa Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas jauno atskaņotājmākslinieku konkursa laureāti – daudzsološi jaunie mūziķi, kuri ar aizrautību un mērķtiecību veido savas nākotnes profesionālās ieceres. Šī būs viņu pirmā pieredze uz skatuves, spēlējot solo ar profesionālu simfonisko orķestri. Tieši Liepājas Simfoniskais orķestris jau sesto gadu pēc kārtas atbalsta Valda Vikmaņa jauno atskaņotājmākslinieku konkursa spilgtākos un talantīgākos mūziķus.

Īpašu noskaņu vakaram piešķirs arī viena no Latvijas spilgtākajām pianistēm Agnese Egliņa, kuras muzikalitāte, enerģija un izsmalcinātā gaume, veidojot muzikālās interpretācijas ir augstu novērtētas gan Latvijā, gan starptautiski.

Intervijā ar Agnesi plašāk runājam par dzirdēto Valda Vikmaņa Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas jauno atskaņotājmākslinieku konkursā un uzzinām, kas viņai sakāms par faktu, ka tajā nepiedalījās neviens pianists. Tāpat intervijas gaitā Agnese Egliņa atceras savu mācību laiku Liepājas mūzikas skolā un dalās ar tajā gūtajām atziņām. Visbeidzot runājam arī par Georgu Pelēci un viņa daiļrades iepazīšanu, par vilkmi uz meistarklasēm un komunikāciju ar jauniešiem. 

Inta Pīrāga: Vai pirmie iespaidi par jauniešiem ir tādi, kādus tu tos gaidīji, jau dodoties vērtēt šo konkursu žūrijas sastāvā?

Agnese Egliņa: Domājot par konkursiem, uzreiz teikšu, ka neesmu konkursu cilvēks, jo ar sāncensību un sacensību jau kopš bērnības esmu "uz jūs", jo laikam ļoti grūti uztveru zaudējumus… (Smejas.) Bet nu – tas jāmācās visa mūža garumā.

Toties tu esi meistarklašu cilvēks, un tev patīk darbs ar jauniešiem!

Jā, tas man ļoti, ļoti patīk! Arī konkursi ir ļoti interesanti: tajos ir interesanti būt ne tikai kā konkursantam, bet tikpat interesanti ir būt žūrijā, un tas nebūt nav ne vieglāk, ne vienkāršāk – jo tā ir ļoti liela atbildība! (..) Šajā gadījumā bija jauki redzēt tik daudz talantīgu jauniešu, kuri ar lielu atbildību izturas gan pret savu uzstāšanos, gan pret atskaņoto skaņdarbu. Tu redzi, ka tā ir sava veida cīņa ar sevi – ar savu raksturu. Tā ir arī vēlme pierādīt – ne tik daudz citiem, kā sev – un izdarīt to, uz ko tu ej un kāds ir tavs galamērķis. Vidusskolā jau tu šajā procesā neesi viens, visi ir kopā ar tevi – pedagogi, koncertmeistari, tavi atbalstītāji, ģimene. Un to ļoti labi varēja novērtēt arī Liepājā: šie jaunieši viens otru atbalstīja, un nevarētu teikt, ka viņi bija konkurenti – viņi uzgavilēja saviem kolēģiem un sauca "Bravo!" Tas bija skaisti.

Jebkura balva ir patīkama, bet tomēr – ja tā ir iespēja spēlēt ar orķestri, turklāt tik brīnišķīgā koncertzālē kā "Lielais dzintars" – lielāku balvu vidusskolēnam grūti iedomāties! Neviens "papīrītis" to nespēj atsvērt! Bija arī ļoti skaisti izdomāts: konkurss izskanējis, un tev vēl ir pāris nedēļu, lai vari sagatavoties un nopulēt savu skaņdarbu līdz pilnībai. Un tad nāk lielais koncerts. Tas ir notikums ikkatram šīs skolas pārstāvim.

Konkursā uzvarējuši un koncertā kopā ar orķestri uzstāsies divi akordeonisti – Toms Rolavs un Deniss Liekne, dziedātājs Kristofers Sproģis, flautiste Paula Sērdiene, saksofoniste Paula Marta Jonuša un trompetists Kristers Ketverts. (..) Žūrijā jūs bijāt trīs – tu, diriģents Atvars Lakstīgala un Liepājas Simfoniskā orķestra koncertmeistare Līga Baltābola. Mani izbrīnīja, ka laureātu vidū nav neviena pianista. Vai arī tu esi pārsteigta? 

Teikšu vēl vairāk: konkursā vispār nepiedalījās neviens pianists! Bet tam ir savs un liels iemesls: šobrīd Latvijā notiek valsts konkurss pianistiem, un tad nu visi pianisti vairāk koncentrējušies tieši uz šo konkursu, un es zinu, ka Liepājas mūzikas skolas pianistiem ir ļoti labi panākumi arī valsts mērogā. Tā vienkārši šoreiz ir sakritība. Jo arī es, strādājot konkursa žūrijā, vispirms dalībnieku sarakstā meklēju, kur tie pianisti ir paslēpušies.

Vai koncerta programma veidojas no tā, ko jaunieši parādīja konkursa kārtās?

Jā, koncertā skanēs repertuārs, ko dzirdējām jau konkursā un tas arī mūs uzrunāja. Arī diriģents Atvars Lakstīgala uzreiz domāja, vai ir skaņdarbi, kurus var spēlēt kopā ar orķestri, un pie tā piedomājuši arī pedagogi. Koncertā dzirdēsim ļoti plašu skaņdarbu amplitūdu – būs gan Fransuā Bornas briljantā fantāzija par Bizē Karmenas tēmām, būs Mocarta ārija un Marīno Koncerts bandoneonam; būs Arutunjana Koncerts trompetei un vēl daudz kas cits. Repertuārs būs ļoti starptautisks, ļoti piemērots katram instrumentam.

Visu papildinās arī Georga Pelēča "Concerto Bianco" jeb Baltais koncerts tavā sniegumā. Vai šī opusa iekļaušana programmā ir saistībā ar to, ka Georgs Pelēcis ir "Lielās mūzikas balvas 2025" laureāts par mūža ieguldījumu?

Viss sakritis tieši tā, kā tam jāsakrīt! Georga Pelēča Baltais koncerts man vienmēr bijis mīļš un sirdij tuvs, kaut kas ļoti īpašs! Un tāds ir arī pats komponists Georgs Pelēcis, kurš man līdzās bijis dažādos muzikālos notikumos. Viņš ir viens no ļoti īpašiem cilvēkiem manā dzīvē… Daudzi viņa jaundarbu pirmatskaņojumi ir spēlēti, un daudzus pirmatskaņojumus viņš rakstījis konkrētiem sastāviem, kuros esmu spēlējusi. Ar ciklu "Ne gudrība, ne dusmas nenāk prātā", septiņām dziesmām ar Knuta Skujenieka dzeju soprānam, klarnetei un klavierēm, ko 2018. gada vasarā pirmatskaņojām kopā ar Eviju Martinsoni un Gunti Kuzmu Mazajā Mežotnes pilī – jo tas bija Pētera Vaska fonda pasūtījums –,Georgs Pelēcis ieguva "Lielo mūzikas balvu 2018" kategorijā "Gada jaundarbs". Un ir tik ļoti skaisti, ka šogad viņš saņem balvu par mūža ieguldījumu!

Georgs Pelēcis vienmēr ir tik ļoti godīgs savā mūzikā, savā attieksmē: atnākot uz mēģinājumu, viņš iedvesmo mūziķus atvērt sirdi, skatīties pāri taktssvītrām; vienmēr ar aizrautību viņš aicina visās partitūrās ielikt savu dvēseli, savu muzikalitāti… Tā ir viņa dvēseles tīrība, viņa pazemība un kalpošana mūzikai. Jāuzteic arī viņa kundze, kura koncertos bieži ir komponistam līdzās un nāk viņu atbalstīt: man patīk, kā viņi pēc koncertiem izsaka savu vērtējumu – to ir jauki uzklausīt. Būdama pianiste, viņa ir lielisks padomdevējs un draugs komponistam – rakstot klavieru partitūras, viņa var lieliski konsultēt!

Baltais koncerts neprasa nekādus komentārus. Ja paskatāmies vietnē Spotify – tas ir viens no visvisklausītākajiem latviešu mūzikas opusiem: tam ir miljoniem klausījumu gada laikā, kas liecina, cik ļoti šī mūzika dzīvo pāri savam laikam, pāri vienkāršām nošu lapām.

Vairāk – audioierakstā.