11. decembrī Tallinas Melngalvju nama Baltajā zālē notika Tallinas kamerorķestra un tā galvenā viesdiriģenta Juhas Kangasa koncerts. Tallinas kamerorķestra mākslinieciskais vadītājs ir Tenu Kaljuste, arī viņš bija klāt koncertā un uzmanīgi klausījās. Bet galvenais varonis, protams, bija Juha kangass, un otrs galvenais varonis sēdēja zālē. Tas bija Pēteris Vasks.

Mēs klausījāmies programmu, kas ilgi domāta, ilgi glabāta. Ideja bija gatava jau pirms kāda pusotra gada, bet tikai tagad beidzot pienāca iespēja to īstenot, un turklāt vēl skatītāju klātbūtnē. Zāles piepildījums bija gandrīz maksimāls, kāds nu tas šobrīd iespējams. Kaut gan - orķestra menedžeris Kaido Kelders ziņoja, ka Tallinā cilvēki nemaz tik ļoti labprāt uz koncertiem nenāk. Tāda zināma situācija...

Juha Kangass dzimis 1945. gadā, Pēteris Vasks - 1946. gadā, un koncerta programma bija iecerēta kā abu kopīgā 150 gadu jubileja.

Programmas uzbūve - interesanta, saistoša, dramaturģiski pārliecinoša. Viss sākās ar Hendeļa Concerto grosso, tad Erki Svena Tīra Insula Deserta ("Vientuļā sala")- arī komponista klātbūtnē, Pētera Vaska "Klusuma auglis" pavisam jaunā versijā (un tas bija šīs versijas pirmatskaņojums): tikai stīgas un klavieres. Un pirmās daļas noslēgumā - Pēra Henrika Nordgrena Trešais vijolkoncerts ar solistu Jari Valo. Pēc starpbrīža - Pētera Vaska Musica serena un Volfganga Amadeja Mocarta 39. simfonija.

Juham Kangasam ir izcila dramaturģijas izjūta, to mēs zinām jau no viņa interpretācijām, bet nu par to varējām pārliecināties arī koncerta uzbūvē. Un Tallinas kamerorķestris ir izcils...

To mēs zinājām jau no ierakstiem, bet arī klātienē bija iespēja pārliecināties par to, ka dīkstāves mēneši, kas gan šim orķestrim, izrādās, nebija sevišķi gari, neko nav nodarījuši ne saspēles kvalitātei, ne arī tai īpašajai ugunij, kas piemīt šī orķestra stīgām un to zibenīgajam lokanumam. Bet tas nav vēss spožums - tas ir dziļi izjusts. Emocionālās un tehniskās gradācijas no šī orķestra var panākt patiešām lielas, un Juha Kangass to pilnā mērā arī izmantoja.

Tātad viss sākās ar Hendeli... Pēc tam - Erki Svena Tīra "Vientuļā sala", 1989. gada opuss, un Pētera Vaska "Klusuma auglis". Tīrs un Vasks blakus, abi publikā. Un nav arī nekāds brīnums - tā ir laba saderība.

Pēc koncerta uzdevu Erki Svenam Tīram kādu jautājumu par Pētera Vaska mūziku. "Pētera Vaska mūzika man patikusi kopš senlaikiem, kad to dzirdēju pirmoreiz.

Nav nozīmes tam, ka mūsu muzikālā valoda atšķiras, dziļi kodolā jūtu stipru kopīgu saiti. Kā es to varētu nosaukt? Kā ilgošanās pēc iekšējā skaistuma varbūt? Nē, ir kaut kas vairāk, tas ir kosmisks skaistums, kvalitātes, kas jau ir ārpus zemes, kas ir taipus."

Skaidrība, dzidrums? "Jā, un tā ir viena frekvence, ko mēs kā cilvēki varam sasniegt. Un man nav svarīgi, kādā mūzikas valodā tas tiek izteikts - vai tas ir avangards vai kas cits. Tā ir skaista un godīga mūzika, un es to mīlu."

"Klusuma auglis" jaunā versijā - liela nozīme joprojām ir klavierēm, bet balsu nav, ir tikai stīginstrumenti.

Juha Kangass nav diezko nasks interviju devējs. Bet divus vārdus tomēr izdodas no viņa dzirdēt: "Šajā skaņdarbā liela nozīme ir Mātes Terēzes tekstam, un tagad mums tas pats ir jādod bez vārdiem. Bet man liekas, ka tas darbojas arī šādā veidā.

Skaņdarbā nav tehnisku grūtību, bet tas nenozīmē, ka ir viegli spēlēt. Kas ir grūti? Uzturēt līniju, spriegumu viscaur no sākuma līdz beigām. Liekas - kas tad tur ir, tīrs laminors. Bet nav tik vienkārši."

Juhas Kangasa rokās Pētera Vaska mūzika skan tā, kā neviena cita diriģenta rokās. Vai Juham ir kāda īpaša atslēga uz Pētera Vaska mūziku?

"Jā, man patīk Pētera godīgums mūzikā. Bet es nekad neesmu dzirdējis nevienu tā sakām par sevi, tas tiešām ir kompliments. Un - jā, man vienmēr ir ļoti paticis spēlēt Pētera mūziku."

Jā, mēs zinām, ka Juha Kangass un Pēteris Vasks - tas faktiski ir viens. Un par to pārliecināmies arī koncerta otrajā daļā, klausoties Musica serena, kuras pirmatskaņotājs akurāt bija Juha Kangass ar tobrīd vēl savu Ostrobotnijas kamerorķestri.

Bet vēl, runājot par koncertu kopumā, nevar nepieminēt Jari Valo spilgto solo Pēra Henrika Nordgrena Trešajā vijolkoncertā. Jari Valo bija Juhas Kangasa līdzgaitnieks Ostrobotnijas kamerorķestrī, un kopš deviņdesmito gadu vidus viņš ir pirmā vijole Somijas Radio simfoniskajā orķestrī. Vīrs, kā šķiet, ar īpatnu, slēptu, bet dzirkstoša humora izjūtu, un to varēja dzirdēt arī Nordgrēna koncerta atskaņojumā.

Varbūt somiem ir kāds īpašs noslēpums, ko zina tikai viņi, tātad šajā gadījumā - Juha Kangass un Jari Valo?

Skaņdarbs ir ļoti mainīgs - gan glāsmains, gan dramatisks, gan beigu beigās tas tiek atrisināts gandrīz vai tā, ka mēs mazliet pasmejamies par visām tām grūtībām, kurām esam izgājuši cauri. Skaņdarbs beidzas ar pavisam negaidītu astīti, un Jari Valo, Juha Kangass un Tallinas kamerorķestris to īsteno spoži.

Koncerta otrā daļa - Pēteris Vasks un Mocarts. Izrādās, tas ir lielisks salikums, un Juha Kangass to noteikti labi zināja, kad šādi plānoja koncerta uzbūvi.

Tātad Musica serena, kā ar mīlīgu ironiju Pēteris Vasks saka - viens no viņa atvadīšanās skaņdarbiem, bet arī viens no visskaistākajiem opusiem, ko Pēteris jelkad ir radījis stīgām. Un tagad iztēlojamies: tas izskan, un uzreiz pēc tā - Mocarta 39. simfonija, šī ziņojuma autora subjektīvā izpratnē - pati skaistākā un pati pilnīgākā no viņa simfonijām.

Pēc koncerta bezmaz pirmais, kas pienāk klāt Pēterim Vaskam, ir Tallinas Mūzikas augstskolas apmaiņas students Pranavs Sivakumars, viņš ieradies no Amerikas Savienotajām Valstīm un, izrādās, ir Pētera Vaska mūzikas apbrīnotājs.

"Pētera Vaska mūzika ir tik dāsna, tik garīgi piesātināta, tas, kā viņš raksta stīgām, liek tev justies iekšēji piepildītam. Priecājos, ka beidzot varu dzirdēt viņa mūziku dzīvā atskaņojumā, tā man ir pirmā reize.

Esmu no Amerikas Savienotajām Valstīm, un tur Pētera Vaska mūziku diez ko nespēlē, esmu klausījies tikai ierakstus. Arī Tallinas Melngalvju namā esmu pirmoreiz, jo Tallinā studēju tikai kopš šī rudens. Kopumā - izcils orķestris un ļoti, ļoti iespaidīgs koncerts," saka kompozīcijas students, kādreizējais astrofizikas novics Sivakumars, viens no skatītājiem 11. decembrī Tallinas Melngalvju namā.

Un kā vakara vainagojums - Tallinas kamerorķestra menedžeris Kaido Kelders atnes kasti ar jauna tvarta eksemplāriem. Proti,

skaņu ierakstu namā Alba klajā nācis Pētera Vaska mūzikas ieraksts - Otrais čellkoncerts "Klātbūtne" un Altkoncerts. Čellkoncertā solists ir Marko Ilonens, Altkoncertā soliste ir Lilli Maijala, un abos koncertos Juhas Kangasa vadībā muzicē Tallinas kamerorķestris.

Uz albuma vāka ir Ilmāra Blumberga zīmējums "Kalpotājs" mums labi pazīstamajā bijīgajā pozā. Prieks, ka Pētera Vaska mūzika dzīvo ne tikai Latvijā, bet arī ārpus, un noteikti atskaņosim šo albumu kādā no "Klasikas" Vakara autorprogrammām.

Paldies Tallinas kamerorķestrim par uzņemšanu! Tas bija neaizmirstams notikums, un, ja vien redzat kombināciju - Juha Kangass un Pēteris Vasks dzīvā koncertā - noteikti nepalaidiet garām iespēju to piedzīvot paši savām acīm, savām ausīm!