Sibīrijas bērnu fonds 25. martā plkst. 18:00 aicina uz bezmaksas piemiņas koncertu “Aizvestajiem” Rīgas Sv. Jāņa baznīcā.

Koncertā Latvijas Kultūras akadēmijas jauktais koris “Sõla” izpildīs latviešu komponistu skaņdarbus mākslinieciskā vadītāja Kaspara Ādamsona un diriģentu Artūra Oskara Mitrevica un Jurģa Rāta vadībā. Koncertu muzikāli bagātinās solists Rihards Millers un Mūsu opernama LNB  solists (baritons) un baznīcas galvenā ēģelniece Ilze Reine.

Par šo koncertu pirmdienas “Pārmijās” plašāk vēsta diriģents Kaspars Ādamsons.

Ieva Zeidmane: Ar kādām sajūtām tu šo programmu veido? Pieņemu, ka šībrīža pasaules notikumu fons arī veido savu krāsu.

Kaspars Ādamsons: Jā, noteikti. Pēdējos trīs gadus pasaules fons veido ļoti skaidru kontekstu arī šim koncertam. Dzintra Geka mūs - mani un kori "Sōla" - aicinājusi jau vairāk nekā trīs gadus, lai piedalītos šajā koncertā. Bet tas, kas nav mainījies pa šiem gadiem - šajās programmās koncentrējamies un skatāmies uz latviešu autoru darbiem, un nav mainījies arī princips, ka programmu cenšos veidot tā, lai būtu dzirdams gan kora a cappella dziedājums un skanējums, gan ērģeļu varenība un spēks. Šis gads tādā ziņā nav izņēmums, jo mēs tiešām programmu esam veidojuši, skatoties gan uz savām saknēm, ar to domājot latviešu tautasdziesmas apdares - gan Emīla Melngaiļa, gan Jāņa Cimzes apdarinātās; tāpat esam ieskatījušies arī to mūsu Latvijas autoru atstātajā mantojumā, kas savu lielu daļu dzīves nav pavadījuši Latvijā dažādu iemeslu dēļ, un arī šajā koncertā mēs dzirdēsim gan Alberta Jēruma "Kas tie tādi, kas dziedāja?" Riharda Millera un Ilzes Reines izpildījumā, gan koncerta noslēgumā - arī Jāņa Kalniņa kantātes "Asins tīrums" noslēdzošo kori.

Ja domājam par programmas izveidi, tad šeit ir gan tie autori, kas ir ar mums kopā dzīvojuši, gan tie, kuri vairs nav mūsu vidū. Te būs gan lielais šīgada jubilārs Emīls Dārziņš, gan Imants Kalniņš, Ēriks Ešenvalds. Šajos koncertos ļoti būtiska loma ir Pētera Vaska mūzikai, un tas nav tāpēc, ka Dzintra Geka un Pēteris Vasks [ir dzīvesbiedri], bet Pēteris, manuprāt, labi un skaudri jūt šīs tēmas - viņš arī ārkārtīgi labi jūt kori un kora skanējumu, lai arī varbūt ne visas viņa kompozīcijas ir ļoti ērti un vokāli viegli dziedamas. Bet mēs katrā ziņā esam ārkārtīgi priecīgi ne tikai šajos koncertos, bet arī citos koncertos un konkursos visā pasaulē dziedāt Pētera mūziku, un šis koncerts nebūs izņēmums, jo Pētera mūzika skanēs gan ērģeļu skaņās, gan tādā monumentālā, izvērstā opusā kā "Viatore", kas sākotnēji rakstīts simfoniskam orķestra sastāvam un vēlāk piedzīvojis pārlikumu ērģelēm; tāpat skanēs Pētera "Klusās dziesmas", ko diriģēs mans kolēģis Artūrs Oskars Mitrevics.

Runājot par tām sajūtām... Jā, diemžēl katru gadu mēs ne tik daudz vairs atskatāmies vēsturiskajos 1949. gada notikumos, cik redzam, kas notiek pasaulē un jūtam, ka vēsture diemžēl ir tik ārprātīgi dzīva. Un es gribētu teikt, ka šajā koncertā remdēsimies un gremdēsimies mūzikas skaņās, lai kaut kā mēģinātu rast mieru; lai gan šis vakars, gan rītdiena, gan parītdiena, gan katra nākamā diena nestu mums spēku – nestu pārliecību un drosmi darīt kaut ko, lai šādas lietas nākotnē neatkārtotos.

Tātad mūzikā tam ir jābūt repertuāram, kas sniedz spēku, kas piemin, bet kas klausītāju tomēr nedzen depresijā?

Jā, tieši tā – mūzikai jābūt tādai, kas rāda ceļu un virsvērtību; tās vērtības, kuras neviens lielgabals un neviena vara mums nespēs atņemt – tā ir tēvzemes mīlestība, tā ir mīlestība pret savu tuvāko, pret Latviju, pret līdzcilvēkiem, pret mūziku, arī pret savu darbu, pret to, ko tu dari, pret to, kas tev tīk. Šajos koncertos nereti pārņem svētsvinīga, bet tai pat laikā spēka un enerģijas sajūta – esot kopā ar klausītājiem un domājot līdzīgas domas.

Plašāk - audioierakstā.

*** 

Koncerts tiek organizēts, lai godinātu 1949. gada 25. marta deportāciju un komunistiskā genocīda upurus, un tas ir daļa no fonda Sibīrijas bērni piemiņas pasākumiem, kas veltīti deportāciju upuriem. Koncerta programma ietver latviešu komponistu skaņdarbus, kas atspoguļo latviešu tautas garu, un mūziku, kas runā par mīlestību, ciešanām un cerībām.

Programmā izskanēs latviešu komponistu darbi, tostarp Pētera Vaska, “Viatore”, Imanta Kalniņa, Ojāra Vācieša - “Mīlestība”, Emīla Dārziņa, Andrieva Niedras - “Jaunībai”, Ērika Ešenvalda, Paulīna Bārdas - “Tāls ceļš”, Pētera Vaska, Knuta Skujenieka un Leona Brieža - “Klusās dziesmas”, latviešu tautasdziesmu apdares un citas latviešu mūzikas pērles.

Kora “Sõla” mākslinieciskais vadītājs Kaspars Ādamsons saka: "Latviešu tautasdziesmas ir neatņemama Latvijas kultūras sastāvdaļa. Koncerta programmā iekļautas tautasdziesmu Jāņa Cimzes “Tek saulīte tecēdama” un Emila Melngaiļa “Saulīt vēlu vakarā” apdares. Tautisko kodu runājot, koncertā izskanēs komponista Alberta Jēruma “Kas tie tādi, kas dziedāja”. Arī viņš bija spiests doties prom no Latvijas, tas sasaucas arī ar komponistu Jāni Kalniņu, jo abi nevarēja dzīvot dzimtenē. Par godu latviešu mūzikas klasiķa Emīla Dārziņa 150 gadu jubilejai, koncertā skanēs viņa dziesma “Jaunībai”, kuru izpildīs solists Rihards Millers kopā ar ērģelnieci Ilzi Reini. Tāpat būs klausāma Imanta Kalniņa un Ojāra Vācieša “Mīlestība” – dziesma, kas simbolizē mīlestību, ko nevar viegli atņemt, it īpaši attiecībā uz mūsu zemi  Latviju. Koncerta noskaņu bagātinās arī Ērika Ešenvalda un Paulīnas Bārdas darbs “Tāls ceļš”, kas veido saikni ar mīlestību un trīs mūziķu blokflautu izpildījumā radīs sajūtu ar aizgājušo un par tām dvēselēm, kas vairs nav mūsu vidū.”

Mūzika ir valoda, kas ir kā tilts starp tagadni ar pagātni, un tā sniedz iespēju apzināties mūsu vēstures nozīmi.

Diriģents Kaspars Ādamsons norāda: "25. marts ir vēl viena reize, kad pārdomāt vēstures līkločus un tautas gaitas, īpaši mūsdienu pasaules kontekstā, kas iedod aktualitātes devu."

“Piemiņas koncerts sniegs iespēju apmeklētājiem izjust mūziku, kas savieno tautas vēsturi ar dziļām emocijām. Tas veltīts cilvēkiem, kuri cieta no padomju režīma represijām. Šī ir brīnišķīga iespēja gan pieminēt, gan atcerēties tos, kuri tika izvesti no savām mājām.  Kā arī vēlos uzsvērt to, cik svarīgi ir saglabāt piemiņu un izzināt mūsu vēsturi, jo esam daļa no tās,” Dzintra Geka, Sibīrijas bērnu fonda dibinātāja.

25. marta deportācijas ir viens no traģiskākajiem notikumiem Latvijas vēsturē, kas norisinājās 1949. gada 25. martā, kad padomju varas pārstāvji, īstenojot vienu no plašākajām deportācijām, izveda tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju uz Sibīriju un citām padomju savienības attālajām teritorijām.

Latvijas Kultūras akadēmijas jauktais koris “Sōla” dibināts 1998. gadā. Kora radošā biogrāfija ietver ne tikai solokoncertus ar dažādu laikmetu un stilu programmām, bet arī sadarbību ar citiem kolektīviem plaša mēroga muzikālos (tostarp deju) projektos un dalību labdarības koncertos. “Sōla” regulāri piedalās Latvijā un citviet pasaulē - gan Eiropā, gan Amerikā - organizētos koru konkursos un festivālos, tādējādi popularizējot Rīgas un Latvijas koru un kormūzikas tradīcijas ārpus Latvijas robežām. Koris ir ierakstījis četrus mūzikas tvartus.