No 24.līdz 26. septembrim Liepājā notiks mūsdienu mākslas atklājumu svētki – Liepājas Mākslas forums. Plašāk par šo notikumu intervijā "Klasikai" stāsta Liepājas koncertzāles "Lielais dzintars" mākslinieciskā vadītāja un šī foruma iedvesmotāja Baiba Bartkeviča. 

Liene Jakovļeva: Liepājas Mākslas forumu esat nodēvējuši par mūsdienu mākslas atklājumu svētkiem. Tajā ir daudz interesantu, intriģējošu notikumu – tā tas ir vienmēr, bet katru reizi tomēr savādāk. Uz forumu aicināt jau septīto reizi. Ja vienā, divos teikumos tev lūgtu iezīmēt šīs reizes festivālu – ar ko tieši tu to gribētu izcelt starp visiem citiem?

Baiba Bartkeviča: Laikmetīgās mākslas festivāls Liepājā spēlē ļoti lielu lomu, jo šī ir vienīgā laikmetīgās mākslas platforma ne tikai mūzikas, bet arī laikmetīgās dejas, izstāžu, teātra mākslas, bērnu programmu un arī starpdisciplināru projektu jomā. Tas iezīmē mūsdienu mūzikas, mūsdienu mākslas lauku gan Liepājas, gan, ceru, visas Latvijas kontekstā – mēs piedāvājam interesantus atklājumus un māksliniekus, iepazīstinām ar mūsdienu modernās mūzikas grandiem – arī jau mūžībā mītošiem komponistiem, kuri tomēr ir 20. gadsimta atslēgas figūras.

Triju dienu laikā vēlamies piedāvāt ne tikai mūziku, bet arī starpdisciplinārus projektus, parādot, par ko šodien runā mūzika un māksla.

Vai forumam ir kāds vienojošs moto, vienota tēma, zelta diedziņš, kas caurvīsies visiem notikumiem?

Programmu neveidoju pēc tēmas vai tematikas – atlasu mākslinieku darbus, vērtējot pašus māksliniekus un programmu, bet galu galā tik un tā man kaut kādā veidā savērpjas tas sarkanais pavediens jeb galvenā tematika. Piemēram, pagājušogad mums bija ļoti izteikta nenoteiktība – ieskatoties laikā, kurā dzīvojam, un tajā, kā mēs uz to reflektējam, kā jūtamies kā cilvēki un ko saka mākslinieki – jā, pērn tā bija nenoteiktība, jo tā bija vienīgā... noteiktība.

Šogad, pārdomājot, par ko mēs šajās dienās domājam un kā sevi no jauna piesakām, tā ir tāda kā deizolācija. Tāpēc šogad mūsu festivālu nosaucu par deizolāciju, par bezgalīgo. Varētu teikt, ka forums šogad runās par vispārcilvēcīgām, pārpasaulīgām, mūžīgām un nepārejošām tēmām.

Dzīvojot lokdaunā, ieslodzītiem katram savā burbulī, redzējām, ka izolācija gan sabiedrības, gan arī individuālajā līmenī visā pasaulē ļoti slikti ietekmē gan sabiedrisko domu, gan paša cilvēka personīgo dzīvi. Un redzam arī, ka kopā būšana jeb deizolācija ir ārkārtīgi svarīga. Tāpēc arī mūsu festivāla programmu veidoju par mūžīgām tēmām, kas iet cauri laikiem, arī šim – te būs tādas pārlaicīgas tēmas: mīlestība, uzticēšanās, dzīvība, nāve, izolācija, kopā būšana. Mēs runājam par šīm tēmām, un arī komponisti un mākslinieki, kas izvēlēti šai programmai, par tām runā.

Vairāk un plašāk - ierakstā.