Tuvojas ikgadējais Latviešu simfoniskās mūzikas lielkoncerts! 29. janvāra vakarā Lielajā ģildē sastapsies četri orķestri, latviešu mūzikas klasiķi, jubilāri un pirmatskaņojumi. "Klasika" šo krāšņo tradīciju jau atkal piedāvās tiešraidē!

Bet jau šobrīd intervijā Signei Lagzdiņai par lielkoncerta programmu stāsta komponists, "Latvijas koncertu" programmu direktors Arturs Maskats, bet par gaidāmo pirmatskaņojumu – koncertam klarnetei un orķestrim Long Walks – tā autors Jānis Petraškevičs: "Kā vēstī nosaukums, skaņdarba Long Walks” metafora ir garas pastaigas – vai tās būtu fiziskas, vai garīgas – pastaigas savā iekšējā pasaulē – , un varbūt tās var notikt arī vienlaikus. “Long Walks” sākas agrā rīta stundā un beidzas vēlu naktī: skaņdarba dramaturģija attīstās no pastorālā uz tumsnējo un jautājošo. Tomēr “Long Walks” ilgstamība veidojas nevis no viena materiāla pakāpeniskas attīstības, bet gan virzās it kā caur dažādām pieturām. Skaņdarbs veltīts klarnetistei Annai Gāganei un rakstīts, domājot par viņas plašo ekspresijas diapazonu un bagātīgajām spēles tembrālajām kvalitātēm."

***

Latviešu simfoniskās mūzikas lielkoncerts jau vairāk nekā desmitgadi ir stabila Latvijas koncertdzīves sastāvdaļa. Arī šoziem 2005. gadā aizsāktā tradīcija turpinās – 29. janvārī uz Lielās ģildes skatuves atkal satiekas Latvijas profesionālie simfoniskie orķestri, skan latviešu komponistu – jubilāru opusi un īpaši šim notikumam rakstīti jaundarbi. 

Latviešu simfoniskās mūzikas klasiku šoreiz pārstāv 1945. gadā tapusī "Latvju rapodija" – šīs spilgti tēlainās partitūras autors Pēteris Barisons (1904-1947) pelnīti uzskatāms par vienu no apgarotākajiem vēlīnā romantisma pārstāvjiem. Tās atskaņojumā pie Liepājas Simfoniskā orķestra dirģenta pults stāsies Manheimas Nacionālā teātra pirmais kapelmeistars Jānis Liepiņš, savukārt solista gods uzticēts pianistam Daumantam Liepiņam – Lielās mūzikas balvas 2016 laureātam kategorijā "Gada jaunais mākslinieks", kura ļoti personiskā spēle gūst arvien lielāku starptautisku rezonansi. 

Pieminēto balvu pirms diviem gadiem saņēmusi arī klarnetiste Anna Gāgane, kuras plašais ekspresijas diapazons un bagātīgās spēles tembrālās kvalitātes kalpojušas par iedvesmu Jānim Petraškevičam (1978) – izsmalcinātā skaņu juveliera Koncerts klarnetei ar orķestri veltīts tieši viņai. Zīmīgi, ka pie Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra diriģenta pults būs klarnetes spēles nianses labi pārzinošais Guntis Kuzma – lielisks latviešu mūzikas interprets, kurš savulaik bijis arī Annas pedagogs. 

Un līdzās Petraškeviča jaundarbam – arī viņa kādreizējā skolotāja Pētera Plakida (1947-2017) 1996. gadā komponētais meistardarbs – jūsmas un spozmes pilnās "Variācijas orķestrim".

Gluži kā Plakidis, arī cita latviešu mūzikas leģenda, harismātiskais Mārtiņš Brauns (1951-2021), no mums šķīrās tieši savas 70. jubilejas gadā. Godinot izcilo mūziķi, skan viņa simfoniskā balāde "Tālavas taurētājs", kas tapusi 1975. gadā kā diplomdarbs, absolvējot toreizējo konservatoriju. Savu otro atskaņojumu opuss piedzīvoja 2020. gada novembrī Liepājas Simfoniskā orķestra Valsts svētku koncertā, komponistam vēl klātesot. 

Latvijas vēsture atbalsojas arī šīgada jubilāra Zigmara Liepiņa (1952) svītā "Sarkanais mežs". Jaundarba pamatā ir mūzika tāda pat nosaukuma godalgotajai daudzsēriju filmai, kas uz ekrāniem nonāca 2019. gadā. Uz patiesiem notikumiem balstītais scenārijs stāsta par laiku pēc Otrā pasaules kara, par specdienestu darbību un mežabrāļu cīņām, par cerībām un nodevību. Šos notikumus, tēlus un noskaņas mūzikā spēcīgi iekodējis arī Liepiņš. 

Bet vēl pirms Aivja Gretera vadītā Latvijas Nacionālās operas orķestra uz Lielās ģildes skatuves kāps arī Sinfonietta Rīga kopā ar savu māksliniecisko vadītāju Normundu Šnē, lai atgrieztos pie Lindas Leimanes (1989) pērn pirmatskaņotā opusa Ray-bows, kas Lielkoncertā izskanēs gluži jaunā versijā. 

(Tekstā izmantota koncerta preses relīze)