Radošā apvienība Spectrum flautistes Lienes Denisjukas-Straupes, sitaminstrumentālistes Elīnas Endzeles, čellista Ērika Kiršfelda un pianistes Kristīnes Paulas sastāvā 5. jūnijā plkst. 19.00 Latvijas Nacionālās bibliotēkas jumta korē aicina uz krāšņu un daudzpusīgu kamermūzikas koncertu "Veltījums Apollo", kas būs kā ceļojums no senlaikiem līdz mūsdienām ar plašu emociju un krāsu paleti. Par visu plašāk pirmdienas "Pārmijās" stāsta Liene Denisjuka-Straupe.

Ierosmi koncerta programmai ir radījusi itāļu izcelsmes komponista Alfrēda Kazellas (Alfredo Casella, 1883-1947) kompozīcija “Siciliāna un burleska” (Sicilienne et Burlesque, Op. 23, 1914) flautai un klavierēm, kas izvijas no senatnīgi noslēpumainās siciliānas līdz temperamentīgi krāšņai burleskai. Šī skaņdarba pievilcību lielā mērā nosaka ārkārtīgi veiksmīgā viduslaiku stilizācija, jo īpaši siciliānā. Šeit autors ir meistarīgi apspēlējis kā senās dejas elementus, tā arī noslēpumainības plīvuru ar tā tumšo krāsu paleti, kas prasmīgiem mūziķiem piedāvā plašas interpretācijas iespējas ar tembrālu efektu buķeti. Savukārt burleskā Kazella ir iedzīvinājis dažnedažādu nerru un tirgus akrobātu tēlus.

Ne mazāk teiksmains ir velsiešu izcelsmes amerikāņu komponistes Hilarijas Tānas (Hilary Tann, 1947-2023) opuss “Annas Marijas Luīzes de Mediči dārzi” (The Gardens of Anna Maria Luisa de Medici) flautai, čellam, klavierēm. Skaņdarbam ir trīs daļas un katrā no tām izgaismosies poētiskas dārza ainas virmojošās tembru krāsās un savstarpējās saspēles aspektos.

Dace Aperāne (1953) – ASV mītošā latviešu komponiste – savās Haikās ir iekļāvusi arī tekstu kā nepārprotamu informācijas kodu kā izpildītājmāksliniekiem, tā arī klausītājiem. Atbilstoši šī kamermūzikas koncerta tematiskajai iecerei tika izvēlētas divas no triju haiku cikla: "Dievietes dziesma" un "Vēl balts sniegs" pārlikumā flautai, marimbai un klavierēm.

Neikdienišķa parādība Latvijas kamermūzikas vidē ir čella un marimbas duets, kas šajā koncertā būs baudāms argentīniešu komponista Osvaldo Golihova (Osvaldo Noé Golijov, 1960) kompozīcijā "Mariela" – atsaucoties uz autora sniegto skaņdarba priekšvārdu, šī kompozīcija ir veltījums tuva cilvēka – Marielas Stubrinas – piemiņai. Skaņdarbu caurstrāvo Brazīlijas mūzikas intonācijas, kas bijušas tik tuvas Marielai.

Virtuozākais koncerta priekšnesums ir sagaidāms itāļu skaņraža Leonardo de Lorenco (Leonardo de Lorenzo, 1875-1962) skaņdarbā “Apollons” (Apollo), kas ir trešā daļa no viņa “Mitoloģiskās svītas” (Suite Mythologique, Op. 38). Ar šo kompozīciju sasaucas koncertam dotais nosaukums “Veltījums Apollo”, kas ir kā prātu kņudinošs un ziņkārību raisošs jautājums – vai runa ir par sengrieķu dievu Apollonu vai ASV kosmosa misiju...?

Līdz šim nedzirdētā sastāvā būs iespēja dzirdēt Romualda Jermaka “Šūpuļdziesmu jūrai” – oriģinālajā versijā rakstīta flautai un koklei, taču šajā koncertā tā izskanēs flautas, sitaminstrumentu un klavieru sastāvā.

Koncertā ir iekļauts arī jaunās paaudzes komponista Ernesta Valta Circeņa (2000) jaundarbs “Punkti” flautai, marimbai, čellam un klavierēm, kas tapis 2024. gadā un šī projekta ietvaros piedzīvos savu pirmatskaņojumu.

Bez tam koncertā iekļauta arī ukraiņu komponistes Žannas Kolodubas (Жанна Юхимівна Колодуб, 1930) tēlaini ilustratīvā “Poēma” flautai un klavierēm, kas ir kā neizmērojamas cieņas simbols ukraiņu tautai.