15. novembrī pirmizrādi Latvijas Nacionālajā teātrī piedzīvojis iestudējums "Viss par Ievu" Ināras Sluckas režijā.

Tā ir izrāde par laiku, kas rit un liek mainīties tev pašam, lai turpinātu dzīvot un strādāt, un kāpt pa karjeras kāpnēm, un ne tikai sasniegt virsotnes, bet arī iespēju baudīt dzīvi.

Ja tu nespēj mainīties, tevi ieskaita aizejošā paaudzē, jo pie durvīm vienmēr stāv nākamie.

Šoreiz – pie kāda Brodvejas teātra ieejas vēlā rudens vakarā noplukušā mētelītī tērptās Īvas Heringtones izskatā.

Tuvākā izrāde būs skatāma 25. novembrī, bet jau šobrīd "Klasikā" sarunu laikā tiekamies ar izrādes režisori Ināru Slucku. 

Sākam ar atskatu uz vakar notikušo "Spēlmaņu nakti", kur starp balvas saņēmējām arī Annija Kristiāna Ādamsone, kurai Ināra Mūzikas akadēmijā mācījusi aktiermeistarību, un aktrises Maija Doveika un Jana Ļisova, kuras šobrīd spēlē galvenās lomas abos Ināras jauniestudējumos: "Egles stāsti" Nacionālā teātra aktierzālē un "Viss par Ievu" Lielajā zālē. Runājam par Ināras Sluckas uzticēšanos kritiķu vērtējumam un savu mērauklu, par lielas uzmanības pievēršanu aktieransamblim un literārā darba izvēli saskaņā ar savu iekšējo sajūtu. Arī par gaismas ieraudzīšanu un cerības nezaudēšanas aktualitāti šodien.