Pirms vairāk nekā simts gadiem Francis Trasuns savās fabulās cilvēciskās vājības aprakstīja ar humoru un sirds mīlestību, gan bērnišķīgi un naivi, gan asi un dzēlīgi. Mūsdienās cilvēcīgās vājības tiek aprunātas publiski sociālajā telpā – tajā jebkurš var izteikt savu viedokli, nosodīt. Jebkurā kritiskā brīdī tās parādās kā uz delnas.

Dziesmuspēlē "Trasuns. Fabulas" tiks izdziedātas un izspēlētas mūsu "mazā cilvēka" vājības: greizsirdība, cietsirdība, aprobežotība, alkatība, nenovīdība. Cik mēs paši esam drosmīgi paskatīties acīs savām vājībām? Vai ir cerība, ka paliksim labāki? Par to "Pārmiju" intervijā plašāk stāstīs divi no izrādes veidotāju pulka: mūsu kolēģis Orests Silabriedis un Ernests Mediņš.

Dziesmuspēle Latgales vēstniecībā GORS tiks izrādīta 29. aprīlī pulksten 18.

Idejas autore ir GORA Mākslinieciskās un pasākumu nodaļas vadītāja Ilona Rupaine, kura atzīmē: "GORA jubilejas reizē iecerējām radīt jaunu muzikāli skatuvisku darbu latgaliešu valodā, iedvesmojoties no mūsu izcilā novadnieka Franča Trasuna fabulām. Šis jaundarbs savā ziņā atsauks atmiņā pirms desmit gadiem koncertzāles Atklāšanas koncertos pirmatskaņoto dziesmuspēli "Ķēniņmeita. Latgales pasaka". Toreiz bijām nedaudz jaunāki, arī nepieredzējušāki, tomēr iedvesmoti un liela entuziasma pilni, lai uz skatuves pulcinātu vairāk nekā 100 bērnu, jauniešu un profesionālu mūziķu sastāvu, kas ieskandināja un iedejoja GORA Lielās zāles skatuves grīdu. Arī dziesmuspēli "Trasuns. Fabulas" veido entuziasma pilna, profesionāla un ļoti atraktīva komanda. Ar izrādes mūzikas materiālu strādā pieci komponisti - Platons Buravickis, Orests Silabriedis, Ieva Parša, Sniedze Prauliņa un Ernests Mediņš, kuri "taps redzami", jo viņi reizē būs arī savu jaundarbu izpildītāji. Jaundarbu atskaņojumā piedalīsies arī Rēzeknes kamerorķestra mūziķi, Trasuna dzejas tekstus izspēlēs aktieri, muzikāli teatrālo darbību vadīs diriģents Jānis Stafeckis un režisore Inese Mičule."

Francis Trasuns (1864-1926) bija latgaliešu un latviešu kultūras un garīgais darbinieks, valstsvīrs un literāts. Krievijas impērijas I Valsts domes deputāts (1906), Latgales Zemes padomes priekšsēdētājs (1917), Tautas padomes loceklis (1918), Saeimas deputāts (1922—1926). Visu mūžu nodarbojās ar latgaliešu valodas un kultūras aizstāvību. Viņš sarakstīja vairākas mācību grāmatas, kā arī izdeva un rediģēja vairākus periodiskos izdevumus – laikrakstu "Auseklis" (1906–1907) un "Zemnīku Bolss" (1924–1926), žurnālu "Zemnīku Draugs" (1920). Trasuns aktīvi darbojās dažādās sabiedriskās organizācijās un aizstāvēja ideju par Latgales apvienošanos ar pārējo Latviju. Trasuns bija viens no galvenajiem 1917. gada Latgales kongresa Rēzeknē organizētājiem, kur tika izlemts par Latgales apvienošanos ar citiem Latvijas novadiem. Kongress ievēlēja Trasunu Latgales Pagaidu zemes padomē,  un viņš kļuva par Tautas padomes locekli, kura 1918. gada 18. novembrī proklamēja neatkarīgu Latvijas Republiku. Kaut arī Trasuns tautā bija ļoti populārs un daudz darīja Katoļu baznīcas labā, dažādu politisku nesaskaņu un intrigu dēļ 1926. gadā viņš tika izslēgts no baznīcas. Trasuns mira ar sirdstrieku 1926. gada 6. aprīlī, tika apbedīts Rēzeknes Brāļu kapos ārpus Katoļu kapu teritorijas, kas tagad iekļauti Miera ielas kapos.