Paņemt klausītāju aiz rokas. Komponists Krists Auznieks un ģitāras virtuoze Dži Dži

3. decembrī Lielajā ģildē un 4. decembrī Latgales vēstniecībā "Gors" kopā ar kamerorķestri Sinfonietta Rīga Normunda Šnē vadībā komponista Krista Auznieka jaundarbu "Apvārsnis kamolā" atskaņos Amerikas koncertmākslinieku ģildes konkursa laureāte, virtuozā un kritiķu slavētā korejiešu izcelsmes ģitāriste Dži Dži (Ji Ji).

Līdzās Krista Auznieka jaundarbam šajā programmā skanēs arī dižā vācu klasiķa Ludviga van Bēthovena Latvijā reti atskaņotās "Lielās fūgas" pārlikums stīgu orķestrim un Pētera Vaska vitāli enerģiskais opuss Musica Appasionata. 

Inta Zēgnere: Kā jūs abi satikāties?

Dži Dži: Kopā mācījāmies Jeila Universitātē un nedaudz arī sadarbojāmies – atceros, ka piedalījos Krista kamermūzikas darba atskaņojumā. Un atceros arī, cik ļoti viņa mūzika mani pārsteidza un saviļņoja. Kopš tā laika mēs sadarbojamies. Es arī esmu pirmatskaņojusi un ieskaņojusi viņa solo darbu "Cor". Tā ir lieliska iespēja sadarboties ar Kristu. Viņš mani uzaicināja piedalīties arī šajā koncertā.

Krists Auznieks: Jā, mēs satikāmies pirms sešiem septiņiem gadiem Jeila Unversitātē, un Dži Dži ir viena no tām māksliniecēm, kuru es varu uzskatīt par ideālu klasisko mūziķi, kura spēlē ne tikai klasisko repertuāru, bet tic arī mūsdienu mūzikas spēkam – nevaru sacīt, ka šī vēlme piemīt katram māksliniekam.

Dži Dži uzkata, ka šodien rakstītie skaņdarbi ir nozīmīgi un svarīgi, jo tādā veidā mēs saglabājam mūziku dzīvu. Viņai piemīt apbrīnojamas mākslinieciskās spējas, kas atklājušās dažādos apstākļos un notikumos.

Viņa zina, kā ir strādāt kopā ar komponistiem. Kad uzrakstīju darbu "Cor" solo ģitārai un elektronikai, Dži Dži to atskaņoja ļoti daudzos koncertos – esmu pārliecināts, ka neviens cits no maniem darbiem nav atskaņots tik daudzas reizes kā šis! Nenosaukšu precīzu atskaņojumu skaitu, bet varētu būt, ka tas piedzīvojis vairāk nekā 50 atskaņojumus Amerikas Savienotajās Valstīs. Dži Dži pazīst manu mūziku tik labi un mums bijusi tik laba sadarbība... Tāpēc –

kad Normunds Šnē mani uzaicināja rakstīt koncertu ģitārai, es tiešām nodomāju, ka Dži Dži būtu vislabākā ģitāriste, kas to varētu atskaņot. Piezvanīju viņai un sacīju – hei, vai tevi tas interesē? Bet tas ir Latvijā, tas ir tālu... Bet viņa bija priecīga un piekrita.

Dži Dži: Jā, bet mums šeit jāpiemin, ka darba pirmatskaņojums bija paredzēts jau 2020. gada martā. Atceros, ka divas dienas pirms izlidošanas zvanīju Kristam un vaicāju – vai tiešām tu domā, ka viss notiks? Jo sākās ceļošanas ierobežojumi. Bet Krists sacīja, ka viņš gatavojas braukt. Un jau dienu vēlāk viss tika aizvērts un nebija vairs iespējami ceļojumi starp Ameriku un Eiropu.

Krists Auznieks: Tāpēc tas ir gandrīz kā brīnums, jo šis koncerts tika pārcelts veselas divas reizes un [arī tagad] līdz pat pēdējai nedēļai mēs gaidījām, ka atskanēs telefona zvans un kāds paziņos – viss ir atcelts...

Bet šoreiz tā nav, un jūs esat šeit. Dži Dži, kad jūs ieradāties Rīgā – kādi bija jūsu pirme iespaidi?

Dži Dži: Šeit ir tik skaista arhitektūra, mājas…

Savulaik dzīvoju Seulā, tagad – Amerikas Savienotajās Valstīs, tāpēc tas, kas saistīts ar Eiropu, man tiešām ir šoks. Ar Kristu pastaigājāmies pa Rīgu, un man visu laiku bija jāsaka – paskaties uz šīm mājām, kāda tām ir pamatīga vēsture! Un visapkārt tik daudz sniega…

Es šobrīd dzīvoju visai tuksnešainā apvidū, kur nav daudz iespēju pieredzēt sniegu.

Bet ideja par ģitārkoncertu – kā tā radās? Un no kurienes izauga nosaukums "Apvārsnis kamolā"? Ir jābūt kādai ļoti pamatīgai idejai, no kuras pasmelties.

Krists Auznieks: Pirmkārt, nosaukumā mums ir "apvārsnis", nevis "horizonts" – tātad ar latvisko izcelsmi. Otrkārt, ar kamolu izteikti visi mīti par kamolā tinējām, bezgalīgo iešanu pretī apvārsnim. Ideja ir tāda, ka, pirmkārt, ja paskatāmies uz ģitāru, redzam stīgas, kuras ir horizontālā vai vertikālā līmenī – un tam ir kaut kas kopīgs ar horizontu. Tāda gala līnija. Bet ir vēl vairāki avoti. Inga Ābele un Edvīns Raups sensenos laikos rakstīja libretu manai pirmajai operai "Saules vējš", un viņiem bija ideja par mezglu – ka laiks ir sasiets mezglā un tā ir kā cilvēka apziņa. Kamolā iesietais mezgls, kur rodas cilvēks. Kaut kas līdzīgs ir arī šeit. Paralēli lasīju Hansa Georga Gadamera darbu "Patiesība un metode", kur arī viņš cilvēku visu laiku ieliek kontekstā. Jebko, ko mēs skatāmies, vispirms analizējam kontekstā – lai saprastu, kas tad īsti tas ir. Līdzīgi šis kamols un apvārsnis kamolā –

mēs it kā paņemam un satinam apvārsni vienā kamolā, un tā ir tā mūsu apziņa: no kurienes mēs nākam, mūsu pagātne un mūsu nākotne. Kad piedzimstam, mēs neesam tukša lapa, mēs neesam iemesti vietā, kur jāsāk no nulles: mums vienmēr ir vēsture – mūsu vecāku vēsture, gēni, asinis, klimats.

Šo visu sasienot, tas ir tas, kas tu esi, no kurienes tu esi radies. Un tas viss ir iesiets vienā mezglā... Es līdzīgi to redzu, kad spēlēju ģitāru – tad šī vizuālā apvāršņa daļa, tiklīdz tajā tiek strinkšķināts akords vai melodija, šī skaņa, ģitāra, vizuālais – taisnā līnija – satinas kamolā pati ar sevi. Protams, ir orķestris, kas visu laiku atbalso to, ko dara ģitāra. Un arī tas ir kā lielais konteksts mazajam cilvēkam, kurš esi tu pats.

Vairāk un plašāk - sabiedrisko mediju portālā lsm.lv

Lai arī var droši apgalvot, ka Sinfonietta Rīga kārtējā koncertprogrammā ikviens no trīs tajā pārstāvētajiem komponistiem ir neatkārtojama un tāpēc vienlīdzīga muzikālā dominante, tomēr jo īpaši Latvijā tiek gaidīts Krista Auznieka jaundarba “Apvārsnis kamolā” pirmatskaņojums. Pie klausītājiem Rīgā un Rēzeknē tas nonāks vien ar trešo piegājienu.  

Lielās Mūzikas balvas ieguvējs Krists Auznieks nule slavas laurus plūcis 67. starptautiskajā Rostrum komponistu konkursā. Žūrijas vērtējumam tika piedāvāts šovasar “Hanzas peronā” laikmetīgās kamerorperas “Tagadne. Time Present” pirmizrādes programmā iekļautais opuss Are One.  Tāpat kā “Uguns un Roze”, kas pirms trim gadiem Auzniekam nodrošināja Lielās Mūzikas balvas statueti, arī unikālais “Hanzas Perona” projekts tapis ciešā sadarbībā ar Normunda Šnē vadīto kamerorķestri. Nu kārta pienākusi arī ilgi gaidītajam koncertam elektriskajai ģitārai.

Daloties sajūtās par skaņdarba poētisko vīziju, Auznieks teic: “Kad paveros apkārt, mana zeme un debesis saplūst taisnē: citkārt tās ir skaidri zilas un pieskaras mierpilnam okeānam, bet citreiz špaktelētas pienbaltas sienas, kas atduras daudzzīvokļu nama ceturtā stāva griestos. Ir reizes, kad apvārsnis ir tikai blāvā gaismā izplūdusi rakstāmgalda mala vai debesskrāpja piere, kas vēl tikai meklē debesis. Bet apvārsnis ir arī laiks, kurā satiekas vakardiena un rītdiena, bezgalīgi mazā punktā iespiežot tagadni. Manis paša stāsta līnija ir apvārsnis un es - kaut kur pa vidu - starp piedzimšanu un nāvi. Es atceros un atsaucos uz sākumu; es iedomājos un projecēju beigas. Apvārsnis ir tiklab mana individuālā griba kā pasaule, kurā esmu iemests, tās vēsture, gudrība un tās nezināšana; tās paradumi, vārds; tās lielā un mazā doma. Apvārsni paņemu rokās un satinu kamolā. Redzi? Cilvēks.”

Darbs pie kompozīcijas norisinājies, autoram nonākot ciešā saskarē ar vācu filozofa Hansa Georga Gādamera pētījuma “Patiesība un metode” idejām. Komentējot savas daiļrades un Gādamera teksta mijiedarbību, Auznieks pauž: “…teksts, kurš stāsta par nozīmes un izpratnes izmaiņām konteksta rezultātā, pats pamazām izmainīsies. Un, ja skaņdarbu sāk ar vienu izpratni par pašu izpratni, tad, līdz skaņdarba beigām, arī pabeidzot studēt “Patiesību un Metodi”, izpratne būs pavisam cita - gan par Gādamera tekstu, gan par “Apvārsni kamolā””.

Rezumējot, Auznieks sniedz tēlainu skaņdarba semantiskā vēstījuma raksturojumu: “Ģitāras stīgas kā apvārsnis sapinas kamolā: tā arī cilvēka individuālā apziņa, pats Gādamers, kodolsprādziens, Lielais Sprādziens, visa Sākums un Gals. Orķestris ir šī sprādziena sekas, nākamība, pasaule, kaut kas lielāks par Vienu un par sevi.”

Ludviga van Bēthovena savulaik Vīnes publikas diezgan vēsi uzņemtā “Lielā fūga” patiesi novērtēta vien 20. gadsimta sākumā. Igors Stravinskis “lielās fūgas” kontekstā sajūsmināts paudis: “Šis opuss ir cauruncaur laikmetīgs un tāds tas paliks mūžam”. “Lielo fūgu” Bēthovens radījis mūža nogalē, laikā, kad tas jau pilnībā bija šķīries no dzirdes. Sākotnēji opuss tapis kā Trīspadsmitā stīgu kvarteta noslēdzošā, sestā daļa. Tomēr vairāki objektīvi iemesli lika komponistam izšķirties par fūgas atdalīšanu no oriģinālā darba – gan mūziķu un publikas nespējas dēļ uzvert šādu laikmeta avangardu, gan ar skaņdarba acīmredzamo nesaderību ar visumā stilistiski aprobēto kvarteta muzikālo vēstījumu. Publikas neizpratne gan Bēthovenu ne mirkli nav mulsinājusi – meistars “Lielo fūgu” uzskatījis par izcilu sava radošā gara sasniegumu. Koncertā izskanēs opusa pārlikums stīgu orķestrim.

Viens no tagadnes latviešu muzikālajiem pīlāriem, komponists Pēteris Vasks koncertprogrammā pārstāvēts ar četrdaļīgā Mūziku cikla trešo opusu – 2002. gadā tapušo skaņdarbu stīgu orķestrim Musica Appassionata. Cikla pirmais darbs Musica Dolorosa tapis 1983. gadā. Tas ir dziļi personiskais vēstījums, kurā atspoguļojas komponista pārdomas zaudējuma brīdī. Bija nepieciešami turpat 20 gadu, lai rētas tiktu dziedētas un skaņradis paustu apliecinājums dzīvībai, vitalitātei, gribai. Cikla ietvaros ietilpst arī 1996. gadā tapušais opouss “Musica Adventus” un 2015. gadā tapušais opuss “Musica Serena”.  

Musica Appasionata ir viens no pazīstamākajiem autora sacerējumiem, Normunda Šnē vadībā to atskaņojuši Rīgas Kamermūziķi, diriģenta Andra Pogas vadībā to atskaņojis Latvijas Nacionālais Simfoniskais orķestris. Liepājas Simfoniskais orķestris diriģenta Atvara Lakstīgala vadībā skaņdarbu ierakstījis un izdevis mūzikas izdevniecības Wergo paspārnē 2015. gadā.

“…apdāvināta, jutekliska…žilbinoša” – tā virtuozā amerikāņu ģitāriste Dži Dži raksturota Kanādas laikraksta Calgary Herald slejās.

Aizrautīgā, ar jaunatklājējas garu apveltītā māksliniece, pazīstama ar savām saturiski un stilistiski daudzveidīgajām programmām. Tajās virtozi apspēlēts gan klasiskais repertuārs un mūsdienu komponistu darbi, gan integrētas brīvas formas improvizācijas. Dži Dži vienlīdz komfortabli jūtas ar akustisko instrumentu, vienlaikus nevairās publiku žilbināt ekstravagantā elektriskās ģitāristes tēlā. Viņas pārliecinošā muzikalitāte, spilgtais skatuviskais tēls, jaunās mūzikas pirmatskaņojumi un programmu veidošanas stils, nodrošinājis Dži Dži stabilu 21. gadsimta mākslinieces reputāciju.

Viņas debiju kopā ar Kanzassitijas simfonisko orķestri ietekmīgais ASV vidienes medijs The Kansas City Star raksturo ar vārdiem - “gracioza un niansēta spēle” un turpat piemetina “... viņas sniegums bija izjusts, intīms, ievelkošs”.

Dži Dži regulāri sadarbojas ar jaunākās paaudzes komponistiem, citu starpā ar Geibrielu Smitu (Gabriella Smith), Kristu Auznieku, Gulli Bjernsonu (Gulli Björnsonu), Natāliju Dīterihu (Natalie Dietterich), Hilariju Paringtoni (Hillary Purrington), Evanu Čepmenu (Evan Chapman), Molliju Džoisu (Molly Joyce) un Polu Lanskiju (Paul Lansky), un ir vairāku šo skaņražu skaņdarbu pirmatskaņotāja.

Dži Dži kompozīcijai pievērsusies arī pati, savos skaņdarbos apvienojot daudzveidīgus elektroniskos medijus un akustisko mūziku. Kā rezidējošā komponiste viņa ir darbojusies Jēlas Repertuāra teātrī, Jēlas Kabarē un Jēlas Mākslas skolā. Festivāla The Darkness Sounding ietvaros Dži Dži savas kompozīcijas atskaņojusi Losandželosas Cilvēresursu mākslas galerijā. Dži Dži radošo rokrakstu ietekmē arī mākslinieces regulārā aizraušanās ar elektronisko deju mūziku, liekot viņas skaņu audeklos iemirdzēties happy hardcore un Berlīnes eksperimentālās elektronikas spilgtajām nokrāsām. Radošajā projektā NIGHT + DAY Dži Dži apvieno abas – koncertmākslinieces un dīdžejmākslinieces - identitātes.

Līdztekus solokarjerai Dzi Dži muzicē vairāku ansambļu sastāvos. Viņa koncertē kopā ar Latin Grammy laureātiem Cuarteto Latinoamericano, mecosoprānu Karlu Kanales (Carla Canales), Verona Quartet, Grammy nominanti, soprānu Molliju Neteri (Molly Netter) un Brasil Guitar Duo. Dži Dži aktīvi sadarbojas ar eksperimentālās mūzikas vienību Wild Up.

Kopš 2018. gada Dži Dži ieņem profesora asistenta amata vietu Arizonas Universitātes Mūzikas koledžā.

(teksts no Sinfonietta Rīga publicitātes materiāliem)