Liepājas koncertzāles "Lielais dzintars" mākslinieciskais vadītājs Orests Silabriedis stāsta par gaidāmajiem notikumiem koncertzālē, kā arī ieskicē satura līnijas žurnāla "Mūzikas Saule" jaunajā laidienā, kuram viņš ir galvenais redaktors.

"Mūzikas Saules" centrālā tēma šoreiz ir jubilāri, un lasāmi raksti par Palestrīnu un Vīgneru Ernestu, vēstule Emīlam Dārziņas un pieredzes stāsts par saistību ar Mikaloju Konstantinu Čurļoni, diskusija par Morisu Ravelu, Egila Straumes komponētās mūzikas apskats, kā arī Lučāno Berio, Pjēra Bulēza un Veljo Tormisa dzīves un daiļrades apskati.

Orests stāsta arī par dažādām interesantām blakus tēmām - par ukraiņu pianistes Violinas Petričenko atradumiem, viltotām grupām uz kinoekrāniem, atmiņām par leģendārā restorāna " Jūras pērle" mūzikas daļu, Jāni un Laumu Reinholdiem, Toskanīni harismu utt. Sarunā - arī par nemainīgajām "Mūzikas Saules" rubrikām, autoru stilu un izvēli, arī par Liepājas koncertzālē "Lielais dzintars" gaidāmajiem notikumiem nedēļas nogalē. Arī Liepājas Simfoniskā orķestra koncertu "Oratorijas: Jančevskis un Kančeli" 12. aprīlī, kurā piedalīsies arī Valsts akadēmiskais koris "Latvija" un diriģents Māris Sirmais.

Orests Silabriedis: "Jēkaba Jančevska oratorija “No letu zemes” noteikti ir pelnījusi dzīvi uz skatuves vēl un vēl, jo pirmatskaņojumā tas bija ļoti iespaidīgs pasākums. Jēkabs Jančevskis, šķiet, ir drusku pieskāries šai partitūrai, kā komponisti to dara - kad atkal nāk jauns uzvedums, tad ir mazliet jāpārskata, varbūt kaut kas jāpārinstrumentē vai jāpieinstrumentē, bet pamatideja būs tā pati, kas toreiz.

Interesanti, ka par godu “Lielā dzintara” apmeklētājiem no Lietuvas, kuru ir arvien vairāk un vairāk, būs stāsts par Lietuvas pirmā kronētā karaļa Mindauga sievu Martu, kura savukārt nākusi no letu zemes.

Līdzās šim Jēkaba Jančevska stāstam ir Gijas Kančeli “Styx”, kas savukārt ir no sengrieķu mitoloģijas ņemts stāsts par laiku. Tad mēs varam domāt, kad mums katram ir laiks, vai kāds pats izvēlas, kāds neizvēlas celties pāri Stiksai, bet labāk tomēr pagaidām vēl palikt šaipusē (smejas) un klausīties, kā Liepājas Simfoniskais orķestris Māra Sirmā vadībā sniedz šo ģeniālo mūziku. Domāju, ka pāri visam šeit ir iespēja atkal Latvijā dzirdēt altistu Maksimu Risanovu. Tā jau mēs nevaram skaitīt, kurš labākais, kurš sliktākais, bet tas, ka viņš ir pasaules labāko altistu trijniekā, droši vien varētu būt. Alta spēlē Maksims Risanovs ir patiešām nepārspējams meistars, un mēs zinām, ka Kančeli “Stiksa” viņa altam ļoti labi piestāv.