14. janvārī Lielajā ģildē un tiešraidē Latvijas Radio 3 "Klasika" Valsts kamerorķestris Sinfonietta Rīga un diriģents Normunds Šnē aicina uz koncertu, kurā līdzās Vīnes klasiķa Jozefa Haidna 102. simfonijai un mūslaiku vācu komponista Heinera Gebelsa Svītai semplerim un orķestrim izskanēs arī Pētera Vaska Koncerts angļu ragam, kurā solists būs “Berlīnes filharmoniķu” mūziķis Dominiks Vollenvēbers.

Par gaidāmo koncertu un tajā iekļautajiem darbiem - sarunā ar Normundu Šnē:

"Par Pētera Vaska Koncertu angļu ragam ir ļoti personiskas atmiņas, jau sākot no tā tapšanas brīža un pat vēl agrāk,

jo savulaik ar komponistu dzīvojām ne gluži kaimiņos, bet diezgan tuvu Pārdaugavā, Nometņu ielas rajonā. Viņš sportodams vakaros garām skrēja un šad tad iegriezās arī pie manis. Un vienā šādām tikšanās reizēm viņš pateica, ka raksta  koncertu angļu ragam, jo esot pasūtinājums no ASV. Mēs diezgan daudz runājām par angļu ragu, tā iespējām, nozīmi, tembru un asociācijām. Tā radās šis koncerts, un man bija laime to vairākas reizes atskaņot Latvijā, un ir arī divi ieskaņojumi - viens ar Krišu Rusmani un otrs ar Sinfonietta Rīga bez diriģenta, kas bija ļoti interesanta pieredze, un man šķiet otrs variants ir veiksmīgs.

Darbs nekādā ziņā nav vienkāršs, jo prasa no solista stīgu instrumentam tipisku līniju, dziedājumu, un ar pūšaminstrumentu tas vienkārši fiziski ir diezgan grūti.

Šī, protams, nav nekāda sacensība ar orķestri, tomēr jārēķinās, ka orķestris ir liela masa un solistam tam jātiek cauri. Tāpēc šī pusstunda uz skatuves ir kārtīgs izaicinājums un spēku pārbaude, taču darbs ir to vērts. Katrreiz atkal satiekoties ar šo opusu, protams, ir patīkamas atmiņas, bet arī cerīgas gaidas, kā tas skanēs šoreiz, īpaši tad, ja solo instruments ar tāda meistara rokās, kuru kādreiz maestro Abado ir nodēvējis par pasaules labāko angļu ragu. Dominika Vollenvēbera spēle ir tiešām izcila, apbrīnas vērta, un viņš ar šo instrumentu ir atradis kopīgu valodu, abi savstarpēji viens otru papildina un atklāj. Katrs viņa orķestra solo Berlīnē ir notikums, un viņš spēj dzirdētos darbos sameklēt poēziju, jaunas krāsas, jaunus akcentus, varbūt pat mazliet citu raksturu, kā tas ir pierasts ausīm. Es ar nepacietību gaidu šo tikšanos."