Lūznavā, Siguldā, Rīgā un Ventspilī šopavasar izskanēs dzejas koncerts "Jaunība", kurā vienaudži - dziedātāja Nora Kalniņa, pianists Rihards Plešanovs un dzejnieks Ivars Šteinbergs - apvienojušies, lai piedāvātu mūsdienu latviešu komponistu mūziku klavierēm un balsij un dzejoļus no Ivara Šteinberga dzejas krājuma "Jaunība" ("Neputns", 2022). Šī grāmata tematiski veidota kā jaunības apdziedāšana, kas pasniegta pārdomātā un ironiski izsmalcinātā formā. Līdzīgi – dzejas koncerts “Jaunība” veidos rotaļīgu kontrastu starp laikmetīgu tekstu un klasisku formu, būdams vienlaikus gan jaunākās latviešu literatūras svinēšana, gan asprātīga un mākslinieciski daudzpusīga jaunības tēmas apspēlēšana.

Koncertā izskanēs Georga Pelēča, Jēkaba Nīmaņa, Annas Fišeres, Evijas Skuķes, Jēkaba Bernāta un Džona Keidža kompozīcijas, kā arī Henrija Poikāna jaundarbs "Kopš tevi zinu" ar Ivara Šteinberga tekstu.

Dzejas koncerti norisināsies 16. martā Lūznavas muižā, 9. aprīlī Siguldas "Baltajā flīģelī", 11. aprīlī Iļģuciema Kultūras namā un 15. maijā Lutera draudzes centrā Torņakalnā, bet 10. maijā Pārventas bibliotēkā.

Dziedātāja Nora Kalniņa un pianists Rihards Plešanovs sarunā stāsta par dzejas koncerta "Jaunība" programmu, kā arī runā par savām attiecībām ar dzeju un jo īpaši - ar Ivara Šteinberga grāmatu "Jaunība".

Vai varam teikt, ka Ivara Šteinberga grāmata “Jaunība” ir vaininiece pie šī notikuma?

Nora Kalniņa: Pilnīgi noteikti. Apmēram pirms gada es un Rihards nobriedām satikties un sapratām, ka vēlamies veidot kopīgu koncertprogrammu. Protams, programmai ir vajadzīgs koncepts. Rihards uz tikšanos atnāca ar šo zaļo grāmatu un teica - izlasi, tev, iespējams, patiks. Ja patiks, tad runāsim tālāk. Kaut kāds uzmetums jau bija, ko mēs gribētu atskaņot, bet koncepta vēl galīgi nebija - ne par jaunību, ne par vecumdienām, ne par ko. Pēc dažām dienām zvanīju [Rihardam] un teicu, ka šis ir stāsts, kas varētu būt mūsu koncertprogrammas ietvars. Tad

uzmeklējām autoru Ivaru Šteinbergu, iepazināmies, uzaicinājām uz tēju, izrunājām visas lietas, kopīgi izsmējāmies par mūsu jaunību, kopīgiem piedzīvojumiem, kas, iespējams, bijuši vienā un tajā pašā vietā, tikai katram atsevišķi. Un tad pamazām, pa skaņdarbam, pa dzejas rindai, tapa mūsu trio “Jaunība”.

Rihard, šķiet, sociālajos medijos dzirdēju, ka tu esi šīs grāmatas fans.

Rihards Plešanovs: Absolūti. Ja nemaldos, ar Ivara dzeju pirmoreiz saskāros tieši tavas kolēģes, manas dzīvesbiedres Signes Lagzdiņas programmā “Atspere”, kur viņš bija uzaicināts. Tas bija laiks, kad iznāca “Jaunība”, viņš pats studijā lasīja, un man bija jautājums - kas tas par frīku? (smejas) Man ārkārtīgi patika veids, kā Ivars pieiet savai dzejai un kā to lasa. Tad sāku interesēties, kur vēl viņš lasa dzeju, Latvijas Radio 1. studijā arī viņš bija lasījis. Sapratu, ka tas ir laiks, kas sasaucas arī ar manu laiku, sākot ar visiem aizgājušajiem krogiem, kā “I Love You” un “Aptieka”. Apceres par šo tēmu, reizē arī ironija, reizē arī vientulība. Manuprāt, šī dzeja ir diezgan vīrišķīga, ar vīrieša trauslumu, ja var tā teikt.

Kā programmma veidojas? Saprotu, ka Ivars būs klāt ar lasījumiem no “Jaunības”.

Nora Kalniņa:

Domāju, tā ir ekskluzīva iespēja, kas mums jāizmanto - mūsu laikabiedrs, kurš ir klātesošs un pats deklamē šo dzeju - tas ir absolūti pretēji tam, kā to darītu jebkurš aktieris. Tā ir dzīva forma, kas jāatver.

Arī mūzikā esam pārsvarā izvēlējušies komponistus - mūsu laikabiedrus, kuri arī būs koncertos klāt.

Kas būs līdzās Ivara Šteinberga lasītajai dzejai no mūzikas? Zinu, ka arī kaut kas vēl neskanējis.

Nora Kalniņa: Procesā sapratām, ka vēlamies arī kādu skaņdarbu ar Ivara tekstiem. Uzrunāju jauno komponistu Henriju Poikānu, un viņš piekrita. Viņš ir sarakstījis ļoti skaistu, ilustratīvu skaņdarbu “Kopš tevi zinu”. Viņš paņēma dažus parindeņus no šīs grāmatas un izveidoja savu gleznu. Es teiktu, ka otrs nosaukums šim skaņdarbam varētu būt “Katrai nelaimei ir zelta maliņa”, tas tur vairākas reizes izskan. Ir vēl viens skaņdarbs, kurš jau ir izskanējis koncertos, bet vēl nav ierakstīts - Jēkaba Bernāta “Poēma par Andželu”. Viņš arī ir jauns censonis komponista lauciņā un ne tikai.