28. martā Mākslas muzejā "Zuzeum" skatāmo izstādi “Kolekcijas” papildinās Trio Tresensus koncerts kā muzikāla pastaiga cauri Zuzeum telpai, kur skaņa kļūst par vēl vienu kolekcionēšanas veidu. Koklētāja Līga Griķe, saksofonists Aigars Raumanis un sitaminstrumentālists Uģis Upenieks atskaņos divdaļīgu latviešu mūzikas programmu, kurā izskanēs Pētera Vaska “Baltā ainava”, Pētera Plakida “Divas skices”, Romualda Jermaka variācijas par “Aiz ezera augsti kalni”, arī Annas Veismanes, Diānas Gritānes, Kārļa Rēriha veltījumi ansamblim un pašu mūziķu veidotas aranžijas Uģa Prauliņa un  Gundegas Šmites miniatūrām.

Sarunā ar Līgu un Aigaru, kā arī izstādes līdzkuratoru Andri Kaļiņinu uzzinām, vai arī mūziķi ar saviem ierakstiem un koncertatskaņojumiem veido kolekcijasm un kādas asociācija raisa izstādē "Kolekcijas" skatāmie Zuzānu kolekcijas darbi.

No kurienes nāk ideja, ka jāsatiekas mūzikai un mākslai, un kāpēc tieši ar Tresensus?

Andris Kaļiņins: Esmu pārliecināts, ka neviens šo uzdevumu nevarētu veikt labāk par Trio Tresensus. Šī ir kuratora Edvarda Shautena ideja, kuru viņš sākumā īstenoja mākslas telpā “TUR”, kur viņš ir mākslinieciskais vadītājs, un tur katrai izstādei tiek veltīts mūzikas darbs.

Vienīgi tur tas ir krietni mazākā apjomā.

Andris Kaļiņins: Kā kuru reizi, reizēm tie pasākumi izvēršas plašumā.

Mākslas galerijas bieži aizpilda savu publisko programmu ar mākslinieku sarunām, bet Edvards ir nolēmis, ka prātīgāk ir savest kopā mūziķus un mākslinieku, lai viņi veic sarunu pirms pasākuma, un ar to, ko viņi kopā atrod, viņi dalās ar publiku šajā koncertā.

Bet saruna, ja runājam par sarunu vārdos, arī būs?

Andris Kaļiņins: Jā, koncerta programmā ir paredzēts mazs mirklis, kad mēs ar Edvardu šo to parunāsim.

Kad saņēmāt šādu piedāvājumu, droši vien vispirms skrējāt skatīt izstādi?

Aigars Raumanis: Jā, tā gan. Jāsaka, ka šī nav pirmā reize, kad šādā veidā veidojam koncertprogrammu, jo tieši “TUR” mēs jau trīs reizes esam mijiedarbojušies ar citu mākslinieku izstādēm. Šis, protams, bija izaicinājums, jo telpa ir milzīga.

Un mākslinieku skaits arīir milzīgs.

Aigars Raumanis: Jā.

Žanrs, kādu izdomājām šim koncertam, ir koncertpastaiga, līdz ar to mēs atradīsimies dažādās vietās izstāžu zālē un arī klausītājus aicināsim staigāt mums līdzi.

Kā mēs mēģinājumā smējāmies, ja kāds skaņdarbs nepatīk vai asociējas ar citu gleznu, var jau neiet pie mums un vērot citus mākslas darbus. Protams, mēs, līdzīgi kā kuratori, visu veidojām asociācijās, kura glezna ar kuru skaņdarbu mums asociējas, bet klausītājam varbūt tie neasociējas, un tā varētu būt vēl trešā mijiedarbes forma - ir māksla, ir mūzika un ir klausītājs, vērotājs, kurš galvā veido savu mākslas pieredzi.

Koncertam būs divas daļas, un otrajā daļā būs klasiskais Trio Tresensus kopā, bet pirmajā daļā mēs izdomājām katrs iet savu solo karjeru: astoņi numuri, un mēs spēlēsim pa vienam, jo tad arī ir vieglāk visu izstaigāt - nevis mēs trijatā pārvācamies no gleznas uz gleznu, bet sākumā katrs esam savā vietā un klausītāju kā tādu pingponga bumbiņu mētājam starp mūsu lokācijām.

Tev jau ļoti viegli ar saksofonu staigāt, bet Līgai ar kokli un Uģim ar sitaminstrumentiem pastaigāties - kā jūs to esat iedomājušies?

Līga Griķe: Labā ziņa ir, ka mums ir vairāki instrumenti, man ir vairākas kokles. Mums plāns ir gatavs - kurā brīdī un kur atrodas kurš instruments. Mēs šo diezgan rūpīgi esam izplānojuši, lai varētu gan paši pārvietoties, gan arī izkustināt klausītāju.

Andri, vai Jums bija kāda teikšana vai vismaz piekrišana vai nepiekrišana tai muzikālajai paletei, ko trio bija sastrādājuši savos plānos?

Andris Kaļiņins: Es esmu informēts, man neviens nejautāja viedokli, bet es viņiem pilnīgi uzticos. Esmu piedzīvojis daudzas lieliskas mūzikas un vizuālās mākslas satikšanās reizes šajā kompānijā, un esmu drošs, ka būs lieliski.