Pavasara festivāla Windstream programmā tradicionāli ir iekļauts koncerts 1949. gadā deportēto Latvijas iedzīvotāju piemiņai.

25. martā plkst. 19.00 Rīgas Domā un “Klasikas” tiešraidē diriģenta Valda Butāna vadībā izskanēs skaistas un suģestējošas mūzikas programma “Atceries mani”.

Koncertā izvēlēti skaņdarbi, ko vieno emocionāli piesātināts dziļums. Līdzās orķestra spēlei mūzikā izcelta čella, arfas un klavieru skaņu harmonija, kas aicina uz pārdomām par mūžību, par dzīves vērtību un laika ritējuma cikliskumu. 

Dažas stundas pirms koncerta par tā programmu plašāk stāsta diriģents Valdis Butāns un komponists Gaitis Jānis Pujāts, kura opuss “Mākoņdaivas. Trīs skicējumi pūtēju orķestrim” šajā koncertā piedzīvos pasaules pirmatskaņojumu.

Inta Pīrāga: Šī programma ir par atmiņām. Kāpēc svarīgi, jūsuprāt, ir tās laiku pa laikam uzjundīt?

Valdis Butāns: Tā ir mūsu tautas sastāvdaļa; tāds mūsu tautas liktenis ir bijis, un nezināt savu vēsturi, nemācīties no kļūdām un nedomāt par to, nepaņemt kādas mācības nākotnei - tas būtu aplami. Kultūra un šajā gadījumā - mūzika - mums palīdz šo atmiņu uzturēt: ne tikai turēt to grāmatplauktos vai vēstures grāmatās, bet tiešām izdzīvot dzīvi. Gandrīz jebkuru dzimtu Latvijā skāruši šie notikumi, līdz ar to mēs esam tāds kā tilts starp sāpīgo notikumu, jo ar mūzikas palīdzību šīs atmiņas vēršam konstruktīvā, pozitīvā gaisotnē, jo mūzika tiešām ir arī dziedējoša. Tā ir mūsu ikgadējā tradīcija - ka 25. martā uzstājamies Rīgas Domā, nebūs izņēmums, un tajā skanēs ļoti skaista un daudzveidīga mūzika: tiem, kas atnāks, būs gandarījums. 

Gaiti, kāda ir jūsu pieredze saistībā ar Orķestri "Rīga"? Vai šī ir pirmā tik tuvā sadarbība?

Jā gan, šī ir pirmā sadarbība, un lielos vilcienos šis ir arī mans pirmais skaņdarbs, kas radīts pūtēju orķestrim izvērstākā, lielākā formā. Šī sadarbība man ir ļoti vērtīga! Pats nāku no pūtēju mūzikas, tāpēc mūzika pūtēju orķestrim vienmēr ir tuva. Ar lielu prieku apmeklēju gan mēginājumus, gan arī rakstīju skaņdarbu. 

Gaiti, jūs pats nākat no Madonas, un šobrīd esat saistīts ne tikai ar Madonas pūtēju orķestri, bet braucat arī vēl tālāk - uz Rēzekni. Valdi, vai var just, ka komponists pats nāk no šīm aprindām un pārziaa pūtēju orķestra mūzikas specifiku?

Jā, noteikti tas ir jūtams! Vienmēr var just, vai komponists ir tikai teorētiski iepazinies, vai viņš tomēr ir arī praktizējošs mūziķis. Un Gaita gadījumā tas ir jūtams. Teikšu vēl vairāk - pēc pirmā mēģinājuma par Gaita skaņdarbu arī aprunājos ar pāris kolēģiem par to, kādi ir viņu pirmie iespaidu par Gaita darbu, un visi saka - jā, tur kaut kas ir! Arī Gaitim pēc vakardienas mēģinājuma privāti izteicu komplimentu, ka šis ir tiešām ļoti labi un profesionāli pierakstīts darbs, tur nav nekā neloģiska vai muļķīga, kā tas dažreiz mēdz būt sākuma posmā jaunajiem komponistiem, kad viņi ļoti daudz eksperimentē un meklē, kā tās gudrības un tehniskās zināšanas, kas viņiem iedotas Mūzikas akadēmijā, visas pēc kārtas pielietot, nešķirojot, vai tās ir vajadzīgas vai nē. Šis nav tas gadījums. Tas ir tas ir ļoti simpātiski. Pamatā ir vēstījums un skaņu glezna, ko Gaitis grib uzgleznot, un tam pakārtoti tehniskie elementi: tas liekas ļoti vērtīgi, tā ir kvalitātes zīme un esmu priecīgs, ka esam nonākuši līdz sadarbībai, kas arī ir interesants stāsts pats par sevi...

Koncerta nosaukumā atspoguļotā poļu izcelsmes amerikāņu kopmonista Deivida Maslankas (David Maslanka) skaņdarbs “Remember me” ir radīts kā atsauce uz V. Šīrera grāmatā “Trešā Reiha uzplaukums un kritums” aculiecinieka aprakstīto par kādas ģimenes bērna likteni holokausta laikā.  Komponists rakstījis: “Lasot es tiku dziļi ierauts, nezinot, kurp dodos un kāpēc. Es zināju, ka tam bija jāizskan caur mani mūzikas skaņās. Mūzikas vibrācijas dziedē. Šādā veidā atcerēta bērna dzīvība ir izglābta dzīvība.” Čella solo skaņdarbā  izpildīs Ēriks Kiršfelds, pie klavierēm – Rihards Plešanovs. Čella izjusto spēli varēs saklausīt arī simfonijas meistara Jāņa Ivanova Čellkoncerta 2. daļas atskaņojumā un ukraiņu komponista Valentīna Silvestrova dziļi izjustajā skaņdarbā “28. jūlijs 1750…J.S. Baha piemiņai”. Koncertā dzirdēsim arī šogad ar Lielo mūzikas balvu apbalvotā komponista Riharda Dubras skaņdarbu “Adagio appassionato” (2012).

Jaunais komponists Gaitis Jānis Pujāts īpaši koncerta programmai radījis trīsdaļīgu ciklu “Mākoņdaivas” pūtēju orķestrim, par kuru teic: “Šī mūzika skaņu valodā ieskicē dažādus mākoņu veidus un izjūtas, ar kurām katru no tiem varam asociēt. Tā ir mūzika, kas vēsta, ka lai arī kur dzīve mūs būtu aizvedusi, veroties mākoņos, varam atminēties savu bērnību, savu dzimto māju un Latvijas smaržu.”

PROGRAMMĀ

Jānis Ivanovs / Jakovs Raskins – Čellkoncerts, II daļa
Rihards Dubra – Adagio appassionato
Jans van der Rosts – Un miers virs zames (Et In Terra Pax)
Gaitis Jānis Pujāts – Mākoņdaivas. Trīs skicējumi pūtēju orķestrim | pirmatskaņojums
Valentīns Silvestrovs – 28. jūlijs 1750 …J.S. Baha piemiņai (28. Juli 1750 …in memoriam J. S. Bach)
Deivids Maslanka – Atceries mani (Remember Me)