Viņas bija līdzīgas kā māsas. Viņas dievināja viena otru, bet vienlaikus viņu attiecības bija dīvainas un reizēm mokošas.

Laiza Minelli par savu māti Džūliju Gārlendu vēlāk  sacūs tā: "Dzīve kopā ar šo sievieti atgādināja absurda teātri. Kopā ar viņu es apguvu paātrinātu pieaugšanas kursu. Es pārāk daudz uzzināju, pārāk ātri un pārāk agri."

23 reizes Džūdija Gārlenda mēģināja izdarīt pašnāvību. Un ik reizi viņu izglāba meita Laiza Minelli.

Narkotikas, alkohols, vīru un nebeidzama rinda mīļāko… Šķiet, ka abas varēja justies laimīgas tikai uz skatuves. Un dziedāt klausītājiem – tas ir vienīgais un labākais veids, kā aizmirst visas nelaimes un bēdas. Tā bija vērtīgākā mācība, kuru Laiza guva no savas slavenās mammas Džūdijas Gārlendas.

Par unikālo tandēmu un divu izcilu aktrišu mīlestību-sāncensību uzzināsim no teātra kritiķa un žurnālista Sergeja Nikolajeviča stāstījuma 5. martā Artissimo zālē, bet ar pašu kritiķi, kā arī Hermaņa Brauna fonda direktori Innu Davidovu "Klasikā" tiekamies jau šobrīd!

Netiks aizmirsta arī lieliskā filma "Kabarē", kurā Laiza nospēlēja savu galveno un labāko lomu – Salliju Boulzu. Šodien būtu smieklīgi pat iedomāties, ka Salliju varētu nospēlēt kāda cita aktrise. Taču tādas runas ilgi klīda. Un bija pat aktrises, kuru kandidatūras tika nopietni izskatītas.

Tobrīd Laizas biogrāfijā nebija komerciāli veiksmīgu filmu. Skatītāji viņu pazina lielākoties kā kinozvaigznes Džūdijas Gārlendas un režisora Vinsenta Minelli meitu. "Kabarē". nerunājot par visu citu, bija Laizas personīgs revanšs, aizbēgšana no zvaigznes ēnas, kas sekoja viņai kopš piedzimšanas brīža.

5. februāra vakarā Artissimo zālē skanēs reti dzirdēti koncertieraksti, tiks rādītas fotogrāfijas un seni videoieraksti.