No 9. līdz 17. aprīlim Rīgā un Liepājā notiks laikmetīgās mūzikas festivāls "Baltijas Mūzikas dienas" – centrālais mūsdienu mūzikas notikums Baltijas valstīs, kas rotē starp Latviju, Igauniju un Lietuvu. Festivāla laikā izskanēs veseli 15 pasaules pirmatskaņojumi!

Šogad Baltijas Mūzikas dienas ar moto "Mēs dzīvojam citos laikos" aizsāk ciešu sadarbību ar Ziemeļvalstu mūzikas dienām un Somijas, Zviedrijas, Īslandes, Norvēģijas, Dānijas, Skotijas un Fēru salu komponistu savienībām: programmās dzirdēsim ne vien Baltijas, bet arī Ziemeļvalstu komponistu interesantākos darbus.

"Klasikā" par festivālu plašāk runājam ar komponistu, Latvijas Komponistu savienības valdes priekšsēdētāju, JVLMA Kompozīcijas katedras vadītāju un "Baltijas Mūzikas dienu 2026" māksliniecisko vadītāju Kristu Auznieku.

Anna Marta Burve: Ļoti bieži šo frāzi – "Mēs dzīvojam citos laikos" – mūsdienās dzirdam tehnoloģiju sakarā. Vai šis moto, runājot par festivālu, tā arī domāts? Vai varbūt runa ir par cilvēka iekšējo, psiholoģisko laika izjūtu? Vai varbūt runa par sava veida cikliskumu?

Krists Auznieks: Paldies par šo jautājumu! Tavi jautājumi aptver pilnīgi visu, ko es jebkad būtu vēlējies, festivālu šādi nosaucot, jo tie liek mums domāt par laiku. Ko tas nozīmē?

Arī man pirmā asociācija ir ar to, ka parasti citas paaudzes cilvēki saka – mēs dzīvojam citos laikos. No otras puses – ko tas nozīmē manai paaudzei, nākamajai paaudzei? Festivālā satiekas gan jaunākie Komponistu savienības biedri, gan vecākie.

Festivāla noslēgumā ir pianista Reiņa Zariņa koncerts Spīķeru koncertzālē, kura nosaukums ir "Laika upe", un tajā dzirdēsim gan Aleksandru Avramecu, kuram ir 24 gadi, gan Paulu Dambi, kuram šogad paliek 90 gadi. Vienā koncertā! Tātad, no vienas puses, šis paaudžu aspekts un laiku maiņa. 

No otras puses, šajā festivālā Latvija iet roku rokā ar pārējām Baltijas valstīm. Kādi tad ir atšķirīgie laiki Igaunijā un Lietuvā? Un, it kā ar to vēl nepietiktu, šogad aizsākam vērienīgu sadarbību ar Ziemeļvalstīm: līdz ar to festivālā ienāk arī Somijas, Norvēģijas, Dānijas, Zviedrijas, Islandes, Skotijas, Grenlandes un Fēru salu laiki. Kādi tie ir? Vai tiem ir kas līdzīgs ar mums? Vai tie visām ziemeļu tautām un ziemeļu nācijām ir vienādi? Vai tomēr katrā no vietām ir citi laiki? 

Un visbeidzot jau tevis pieminētais psiholoģiskais laiks. Tiešām – iekšējā pasaule. Vai mākslinieka iekšējā pasaule ir atšķirīga no ārējās pasaules, un vai mēs tajā varam ietiekties? Kurš gan labāk zinātu atbildi uz šo jautājumu kā mākslinieki, kuru matērija, ar ko tie strādā, ir laiks. Komponisti. 

Jo mūzikā taču laiks ir viens no galvenajiem aspektiem.

Daudziem komponistiem laiks ir pat materiāls – piemēram, franču spektrālistiem šķiet, ka laiks ir domāšanas centrā. Vai tas tā ir visiem Baltijas un Ziemeļvalstu komponistiem? Lai atbildētu uz šo jautājumu, jānāk uz koncertiem.

Kāpēc Latvijai ir svarīga sadarbība ar Ziemeļvalstīm? Vai vēlme ir labāk iepazīt citam citu, vai kaut kādā veidā vairāk nostiprināt Latvijas laikmetīgās mūzikas nozīmi arvien plašākā lokā?

Mērķi ir daudzpusīgi. Viens no tiem – veicināt kontaktu tīklu, sadarbību, lai esam dzirdami un atpazīstami arī ārpus savas valsts robežām. Jebkuram komponistam tas ir būtiski, jo nedzīvojam lokālā pasaulē: liela daļa no Latvijas komponistiem izglītojušies ārvalstīs, viņu darbus atskaņo ārvalstīs. Un tieši tāpēc likās svarīgi stiprināt sadarbību ar Ziemeļvalstīm un Ziemeļvalstu mūzikas dienām.

Viens no mūsu ilgtermiņa mērķiem ir festivāls, kurā Ziemeļvalstu un Baltijas mūzikas dienas varētu kļūt par vienu festivālu – modeli šobrīd vēl grūti paredzēt.

Bet tas ir pirmais solis – ka mēs aizsākām tik ciešu sadarbību, turklāt ļoti daudzos līmeņos: pirmkārt, mēs katrā no koncertiem atskaņojam ne tikai Baltijas komponistu darbus, bet arī kādu Ziemeļvalstu komponistu darbu. Otrkārt, festivālā piedalās vairāki Ziemeļvalstu ansambļi un mūziķi – īpaši abos Ģertrūdes ielas teātra koncertos. Ir mūziķi pat no tik tālas vietas kā Grenlande. Treškārt, festivāla ietvaros notiks plašs divu dienu simpozijs, kurā mūzikas profesionāļi – komponisti, komponistu savienību vadītāji, mūzikas informācijas centru vadītāji – kopumā apmēram simt cilvēku no visas Ziemeļeiropas – domās par kultūras un kultūrpolitikas risinājumiem, kas veicinātu labākus darba un dzīves apstākļus māksliniekiem un jo īpaši jaunās mūzikas pārstāvjiem Eiropā jau patiešām tādā līmenī kā Eiropas Komisija un Eiropas Savienība.

Vairāk – audioierakstā.