Pirms 10 gadiem, kad pianists Georgijs Osokins kļuva par uzvarētāju Starptautiskajā pianistu konkursā Varšavā, daudzi pareģoja, ka viņa vārdu saistīs ar Šopēna interpretācijām, tomēr jau toreiz viņš pats teica, ka gluži tā vis nebūs, ka viņš skatoties uz daudz plašāku repertuāru.

Kādas šobrīd ir viņa attiecības ar Šopēnu, to Inta Zēgnere vaicāja Georgijam Osokinam, sazvanītam Vācijas pilsētā Diseldorfā, kur viņš pāris dienu ir apmeties pēc koncertiem Dortmundē un Monako, kur Georgijs interpretēja Šopēna Otro klavierkoncertu. 

"Joprojām, kad spēlēju Šopēnu, es ļoti labi jūtos. Ļoti mīlu šo viņa Otro klavierkoncertu. Varbūt no visiem tas man ir vismīļākais koncerts, bet ar laiku es skatos citādāk uz šiem pašiem skaņdarbiem. Šopēns varbūt ir viens no visenigmātiskākajiem komponistiem, jo tur tekstā ir tik daudz paslēptas informācijas, ka tu fiziski nevari spēlēt to vienādi. Ar gadiem mainās pasaules un dzīves uztvere un laika uztvere, un vispār uztvere, tāpēc mainās arī interpretācijas.

Es domāju, ka Šopēns kaut kādā formā paliks manā repertuārā uz mūžīgiem laikiem, bet, protams, tas palīdz skatīties arī uz citu repertuāru, pat uz ļoti modernu repertuāru."

Sestdien, 25. janvārī, koncertzālē "Lielais dzintars" gaidāms Georgija Osokina solokoncerts. Liepājai viņš sagatavojis jaunu programmu ar interesantu,​ neparastu skaņdarbu salikumu.

“Meklējot jaunus krastus, citu sonoriku un svaigumu, atskaņošu Haidna un Brāmsa klaviermūziku, ko sāku spēlēt pavisam nesen. Skanēs spožā un vēlīnā Haidna sonāte un agrīnā, ļoti mistiskā un romantiskā Brāmsa Sonāte. Koncertceļojumu sāksim ar trim skaistām Mendelszona “Dziesmām bez vārdiem”, bet programmas kulminācijā izskanēs Lista “Sonāte pēc Dantes lasīšanas”, kuru ļoti mīlu un bieži atskaņoju daudzās pasaules malās,” par 25. janvārī "Lielajā Dzintarā" gaidāmo solokoncertu saka pianists.

 

\