Izdevniecība «plate» sadarbībā ar «Baltic Records Group» un «Rīgas Skaņu ierakstu studiju» sagatavojusi jaunu pārizdevumu Raimonda Paula pirmo dziesmu programmām. Orests Silabriedis tikās ar izdevniecības «plate» dibinātāju, Raimonda Paula pirmo dziesmu programmas pārizdevumu izdevuma idejas autoru un ieraksta restaurētāju Mārtiņu Krastiņu.

Pārizdevumā iekļautie ieraksti tapuši Rīgas Skaņu ierakstu studijā 1968. un 1969. gadā, pie klausītājiem skaņuplatēs nonākuši pirms 50 gadiem (1969. gada decembrī un 1970. gada vasarā). Pagājušajā gadā tie piedzīvojuši jaunu, rūpīgu restaurāciju, kuras izejmateriāls ir oriģinālās magnētiskās lentes. Vinila platēs šie ieraksti savulaik ir iznākuši tikai mono formātā, jo «Melodija» uz stereo vinila plašu ražošanas procesu pārgāja tikai 1973. gadā, t.i., nepilnus 4 gadus vēlāk, kaut «nākotnes vārdā» RSIS jau kopš 1967. gada savas programmas gatavoja tikai stereo formātā.

Kamēr agrīnie stereo ieraksti pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados pasaulē vēl joprojām saskārās ar meklējumiem, RSIS tapušajos ierakstos stereo telpiskās priekšrocības jau 1967. gadā izmantotas pēc tādiem pašiem principiem, kādi tiek ievēroti šodien. Šis izdevums realizē mākslinieciskā vadītāja Aleksandra Grīvas un skaņu režisora Ivara Vīgnera un Jāzepa Kulberga rūpīgi veidoto telpisko skanējumu. Viens no tā stūrakmeņiem ir Reformātu baznīcas (RSIS ierakstu) zāle. Unikāli ir pēdējie pieci skaņdarbi, «Estrādes dziesmas ar latviešu tautas dziesmu tekstiem», kas kopš 1970. gada mazās mono plates izdevuma nav tikuši atkārtoti pārpublicēti.

Izdevumā ir iekļautas arī unikālas fotogrāfijas, nodrukāti oriģinālie dziesmu teksti visām dziesmām; saglabāta dzejnieku oriģinālā rakstība, atsevišķi norādītas novirzes no oriģinālajiem dzejoļiem. Papildus divām vinila skaņuplatēm, izdevumam ir pievienots kompaktdisks, kas dublē šo pašu programmu digitālā formā.

«plate» ir izdevniecība, kas savieno Latvijas ierakstu pāgātni ar šodienu. Izdevniecība dibināta ar vēlmi parādīt, ka ierakstu ziņā Latvija ir bijusi pasaules līmenī, atbilstoši savam laikam, un pārnest to šodienā — kā pasaules līmeņa ierakstus, nevis lokālu parādību.

«Mums ir ļoti pietrūkusi šāda attieksme. Sava laika paaudžu plaisas un citu «jauno laiku» apstākļu rezultātā mūsu kopīgais ierakstu mantojums ir ticis uztverts neviennozīmīgi, ar zināmu neērtuma pieskaņu», skaidro Mārtiņš Krastiņš.