Šopavasar Latvijas Radio 1. studijā sadarbībā ar skaņu režisoru Gustavu Ērenpreisu tapuši jauni komponista Māra Lasmaņa mūzikas ieraksti, kuru veicis klavierduets "Mārupe Duo" jeb Inese Bušmane un Andrejs Bubinduss.

Sarunā ar mūziķiem uzzinām, ka duets dzimis pandēmijas laikā, bet ar Māra klavierdarbiem iepazinušies, meklējot piemērotu repertuāru konkursiem. Sarunā arī par ieskaņoto skaņdarbu "Lokstenes mūzika" un "Bezdelīga" rašanās vēsturi, asociatīvo domāšanu, stimulu mācīties un spēlēt, arī Skolu jaunatnes dziesmu un deju tuvumu.

Jūs saista ne tikai kopīgas muzikālās intereses, bet arī pedagoģiskais darbs Mārupes mūzikas skolā. Tur laikam valda pozitīva vide?

Māris Lasmanis: Jā, protams. Es tiešām priecājos, ka Mārupē esmu saticis līdzīgi domājošus un mūzikā ieinteresētus cilvēkus, kas arī paši vēlas izpausties.

Radošais darbs ir liels dzinējspēks paralēli pedagoģiskajam darbam, ko mēs visi, protams, darām.

Vai ir viegli Māra Lasmaņa mūzikas atslēdziņu uzreiz atrast?

Andrejs Bubinduss: Es mēģinu to asociēt ar pirmtēlu. Arī ar mūziku, kas attēlo to laikmeta vidi, kas kādreiz tur ir bijusi. Kādreiz cilvēki tāpat ir mīlējuši, strādājuši, cīnījušies, dzīvojuši, priecājušies, bijuši naidā. Galvenais uzdevums ir atrast šo asociatīvo saikni, lai to pārtulkotu mūsdienu izpratnē, jo tā, protams, atšķiras no senās izpratnes.

Man ir prieks, ka komponists Māris Lasmanis šo mūziku traktē vairāk tomēr ar dzīvespriecīgu iezīmi, protams, pieķerot klāt arī traģisko noti, kas ir neizbēgama.

Domāju, ka šāda mūzika noteikti rada klausītājiem attiecīgas pozitīvas asociācijas par šo laiku, kas kādreiz ir bijis.

Kā izveidojās jūsu duets?

Inese Bušmane: Mūsu duets ir izveidojies pilnīgi un absolūti spontāni. Mani klavieru dueta žanrs ir interesējis visu mūžu, esmu mācījusies pie klavierduetu patriarha Rafi Haradžanjana. Iespaids man tomēr ir bijis jau pirms nonācu pie viņa studijās.

Uzsākot pedagoģisko darbu, mācīju bērniem klavierspēli, kameransambli, bet pašai kaut kā neizdevās realizēties. Toties dzīve ir pārsteigumu pilna.

Kovida laikā apstākļi krietni mainījās - skolā vairs katrā klasē neskanēja mūzika, un tas bija diezgan grūti pārdzīvojams. Tā bija ļoti nepieredzēta situācija. Mēs, vairāki skolotāji, sākām paši piepildīt šo tukšumu, un tā arī dzima ideja, ka varbūt mēs varētu kaut ko kopā spēlēt, jo tā vientulība pandēmijas laikā bija diezgan grūti emocionāli pārdzīvojama.

Esmu rosinājusi komponistu Māri Lasmani pievērsties klavieransambļa un kamermūzikas žanriem, jo mūsu skola rīko Noras Novikas mazās kamermūzikas konkursu. Sākumā pat nezināju, ar ko tas beigsies, kā tas skanēs, vai vispār kāds gribēs spēlēt, bet, kad pati izspēlēju 2019. gadā piedāvātos skaņdarbus, biju patiesi saviļņota.

Skaņdarbi ir krāsaini, dziļi tēlaini, arī ar džeza piesitienu - visnotaļ ir, ko izvēlēties.

Esmu ļoti priecīga, ka Māris ir piesaistīts konkursam, lai arī jaunie mūziķi varētu izpildīt latviešu komponistu jaundarbus.