Jaunumi Rīgas cirkā! sadarbība ar Liepājas "Lielo dzintaru" ļauj Rīgas cirkā vienīgo reizi skatīt unikālu izrādi, kurā izrādes ideja izkristalizējusies meistarklasēs, ļaujot cirka mākslai saplūst ar laikmetīgu klasisko mūziku, kas pasaules cirka mākslas pieredzē ir retums. Izrāde "Nevaru ciest, ka viņi ēd tik skaļi" Rīgā vienīgo reizi skatāma 31. martā. Vēl šajā pavasarī Rīgas cirks aizsāk sadarbību ar JVLMA, aicinot uz eksperimentālajai un laikmetīgai skaņai veltītā festivāla "Decibels" mūzikas koncertiem/performancēm Rīgas cirka telpās 3. aprīlī, savukārt nākotnē tiek plānota sadarbība gan izglītības jomā, gan arī aicinot mūziķus piedalīties cirka izrādēs.

3. aprīlī  Rīgas cirkā notiks divi koncerti. Programmā "Jaunas skaņu pasaules: DIY perkusiju ansamblis" grieķu komponista Dimitra Maronida un sitaminstrumentālista Guntara Freiberga vadībā JVLMA studenti radīs eksperimentālas skaņu ainavas, izmantojot gan sadzīves priekšmetus, gan pašu izgatavotus instrumentus. Tajā pašā dienā būs dzirdams koncerts "Koksne" ar austriešu skaņu mākslinieka Andreasa Trobolloviča skaņdarbu, kurā stīgu kvartets "Sinfonietta Rīga" saspēlēsies ar no koka stumbra izzāģētām ripām. Smalkas adatas atskaņos mākslinieka izveidotās "koka plates".

Plašāk - sarunā ar Rīgas cirka vadītāju Māru Pāvulu.

Māra Pāvula: Rīgas cirkam šis ir [bijis] ļoti īpašs gads. Pirms gada 21. martā mēs atklājām atjaunoto un aprīkoto cirka arēnu, šobrīd ieejam otrajā gadā atjaunotajās telpās. Ziemu pārziemojām ļoti labi un aktīvi, mums bija 18 Ziemassvētku izrādes.

Esam aizsākuši arī pavasara sezonu. Tikko pie mums viesojās katalāņu mākslinieks Ákri. Šogad esam nolēmuši pievērst īpašu uzmanību katalāņu cirka mākslai.

Kas tajā īpašs?

Katalāņu cirka māksla ir īpaša ar autentiskumu un savā gan tradicionālajā, gan mūsdienu kultūrā ļoti sakņotu izpausmes valodu, kas atšķiras no tās, kas ir Francijā vai Skandināvijā. Tas ir labs piemērs mums Latvijā, kā kultūra, kuras valodu pasaulē nezin, var izmantot cirka mākslu kā to, ar ko nest savu vārdu pasaulē. Gluži kā mūzika - arī akadēmiskā mūzika ir tā, kas nes Latvijas vārdu pasaulē, un šeit mēs redzam saikni starp mūziku un cirku.

Bez cirka izrādēm šajā telpā notiek arī koncerti. Kāda akustika ir šai telpai?

Sarežģīta, protams. Tā ir apaļa koka telpa, bet “sarežģīts” nenozīmē “slikts”. Tieši otrādi -

ļoti daudz kam šī akustika ir ļoti pateicīga. Ne velti šogad pie mums notiek daudz kora koncertu - tieši kori ir ļoti iemīlējuši mūsu telpas.

Tāpat mums ir sadarbība ar “Latvijas koncertiem”, šogad pie mums notiek deviņi Latvijas bigbendu koncerti. Mēs kļūstam ne tikai par cirka vietu, bet ļoti bieži pie mums viesojas dažādi mūziķi, koncerti un festivāli, kā festivāls “deciBels”, kurš nākamajā nedēļā viesosies pie mums Rīgas cirkā.

Tas ir jaunums - manuprāt, jūs iepriekš neesat veidojuši sadarbību ar Mūzikas akadēmijas festivālu un mūziķiem cirka telpās.

Jā, šogad esam aizsākuši sadarbību ar Mūzikas akadēmiju, jo, manuprāt, mūzikā un cirkā ļoti daudz kas ir saistīts, un Mūzikas akadēmijā ir ne tikai mūziķi, bet arī horeogrāfi. Šī saistība ir liela. Arī mūsu izrādēs, cirkā mūzika ļoti bieži ir dramaturģiskais virzītājspēks.

Cirks lielākoties ir neverbāla mākslas forma, un tieši mūzika palīdz veidot dramaturģisku saasinājumu un virzīt režiju.

Līdzīgi kā mūzikā, kuru mēs uztveram ne tikai ar pragmātisko pusi, bet izjūtam caur sevi, fiziski izjūtot vibrācijas, cirkā mēs reaģējam uz mākslinieku vibrācijām, mēs tās primāri izjūtam caur sajūtām un tikai pēc tam nonākam līdz konceptam vai pragmatiskam skatījumam.