Svētdien, 13. aprīlī, koncertzālē "Cēsis" festivālā "Pētera Vaska mūzikas aprīlis" izskanēs kamermūzikas programma, kurā uz vienas skatuves būs dziedātāja Maija Kovaļevska, pianiste Agnese Egliņa, flautiste Dita Krenberga, čellists Kristers Šīmanis un sitaminstrumentālists Guntars Freibergs.

Programmas centrā likti Pētera Vaska darbi - kamerkantāte “Latvija”, kas pirmatskaņota 1987. gadā festivālā “Varšavas pavasaris”, cikls “Mīlas dziesmas”, "Ainava ar putniem" un tautasdziesmu apdares.

Ar Maiju Kovaļevsku tikās Rūta Paula, aicinot stāstīt par gaidāmo notikumu, kurā izskanēs arī Jāzepa Vītola, Jāņa Mediņa un Riharda Dubras opusi, par dziedones koncertceļiem un dalību vasarā gaidāmajos kārtējos Starptautiskajos Siguldas opermūzikas svētkos un īpašo interesi par Riharda Vāgnera mūziku.

Maija Kovaļevska: "Man ir milzīgs pagodinājums dziedāt Pētera Vaska kantāti “Latvija”, kuru Zigrīda Krīgere savulaik atskaņojusi Mūzikas akadēmijas Ērģeļzālē, tā Vaska kungs atcerējās. Ir bijis arī viens slēgtais koncerts, bet lielākai publikai tiks atsvaidzināts šis opuss, kas ir vienkārši fantastisks meistardarbs - ļoti spēcīgs, ļoti jaudīgs. Tas pilnīgi atspoguļo mūsu latviešu tautas likteni ar Annas Rancānes smeldzīgo, spēcīgo, dramatisko tekstu.

Rūta Paula: Kā Jūsu uzmanības lokā nonāca vokālais cikls "Mīlestība"?

Covid laikā bija mazliet vairāk laika, līgumi bija atcelti, un kaut kas mani arvien vairāk un vairāk saistīja pie latviešu komponistiem. Sāku pētīt Pētera Vaska daiļradi, un man nebija zināms, cik īsti viņš ir soprānam uzrakstījis. Zināju par tautasdziesmu apdarēm, kuras pati biju dziedājusi un tās bija sirdij tuvas. Domāju, varbūt ir vēl kaut kas. Sāku pētīt un sarakstā atradu kantāti un arī trīs "Mīlas dziesmas", kuras 2013. gadā ļoti skaisti iedziedājusi Inga Šļubovska-Kancēviča ar Agnesi Egliņu, tās bija iespēja noklausīties. Brīnišķīgas!

Mīlestība ir atklāta patiesā un tiešā veidā ar Imanta Ziedoņa tekstu - kas var būt skaistāks? Tā ir tāda vokālā kamermūzika, kas ir ne tikai ievērības cienīga, bet arī būtu biežāk jāiekļauj ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē.

Kas tieši Jūs saista Pētera Vaska mūzikā un kā to varētu aprakstīt? Jūs ne tikai dziedat, bet esat dzirdējusi arī citus viņa skaņdarbus.

Tas, kas mani pārsteidz un emocionāli uzrunā, ir lielais dramatisms, kā kantātē “Latvija” viņš parāda tautas likteni. Es to redzu gandrīz kā filmu. Emocionālais lādiņš un pilnīgs kontrasts. Savukārt “Mīlas dziesmās” tā tiešām ir mīlestība. Tās patiesās emocijas, ko komponists ieliek, tās nāk no sirds dziļumiem, tās uzrunā māksliniekus, skatītājus, klausītājus. Vēl viena lieta ir enerģija un ritmi, kā viņš ir uzrakstījis kaut vai tautasdziesmu apdares. Kad Kanādā, Toronto Dziesmusvētkos ar Rūdolfu Ozoliņu pie klavierēm, Ilonu Kudiņu ar flautu un Juri Ķeniņu, pašu svētku vadītāju, ar čellu izpildījām šīs trīs latviešu tautasdziesmas, publika vienkārši gavilēja! Tādas ovācijas latviešu mūzikā ir liels, liels sasniegums.

Arvien, manuprāt, ir tāda sajūta, ka Pēteris Vasks katru konkrēti un personīgi uzrunā, un tas arī aiziet līdz dvēselei un sirdij.

Noteikti, es pilnīgi piekrītu. Protams, latviskais un tautiskais, īpaši šajā laikā, kad mums blakus notiek karš - kantāte skanēs tieši par šīm tēmām. Ir tik emocionāli grūti, ka jau mēģinājumi tepat Mūzikas akadēmijā, vēl pat ne Cēsīs, jau ir emocionāli piesātināti. Tā intensitāte, kas mūzikā ir, tur neviens nevar palikt vienaldzīgs.