6. martā koncertzālē "Cēsis" Armanda Jēkabsona darinātās sudrabotās statuetes saņems 2025. gada Lielās mūzikas balvas laureāti.  Kāds bijis žūrijas darbs aizvadītāja gadā, kādas tendences koncertdzīvē vērojamas, uzzinām Edgara Raginska sarunā ar LMB žūrijas pārstāvjiem Ivetu Grundi un Kasparu Zaviļeiski. 

Iveta Grunde: Šajā gadā žūrijā bijām interesanta un saskanīga komanda. Vērtēšana vienmēr notika ar smaidu uz lūpām, un lielu domstarpību vai deķa vilkšanu katram uz savu pusi īsti nebija, varbūt vienā nominācijā.

Kaspars Zaviļeiskis: Žūrijas “Whatsapp” grupu sauc “Pilnīgā harmonijā”, tā mēs arī jutāmies.

Kur slēpjas tādas saskanīgas žūrijas darba noslēpums?

Kaspars Zaviļeiskis: Es domāju, ka personībās. Mēs iepazināmies cits ar citu, un uzreiz bija skaidrs, ka ir vajadzīgais kontakts un humora izjūta, bez kuras žūrijā nevar. Tā mēs tikām galā. Protams, bija kaut kādas diskusijas, bet par strīdiem es pat neatceros - tādu mums nebija.

Gadu gaitā Lielā mūzikas balva ir nemitīgi mainījusies - ir nākušas klāt kategorijas, kaut kas aizgājis fonā, kaut kas saplūdis kopā, atdalījies, modificējies. Kā vērtējat pašreizējo balvas veidolu? Cik groda ir kopainas apjausma?

Iveta Grunde: Vēl līdz pagājušajam gadam bija septiņas kategorijas, un

mēs jau kuro gadu bijām kompromisa situācijā, kuru no kategorijām aizstāt, lai parādītu arī, ka Latvijā pilnvērtīgu dzīvi ir uzsākusi džeza mūzika.

Paldies Dievam, Mūzikas padome uzklausīja mūsu lūgumu 2026. gadā iekļaut vēl astoto kategoriju un iedot džeza mūzikai patstāvīgu dzīvi Lielās mūzikas balvas sarakstā. Šogad jauninājums ir arī tas, ka atsevišķās kategorijās nominantu skaits auga no trim līdz pieciem. Tas nebija mūsu untums, bet draudzīgā harmonijā sapratām, ka ir koncerti, ir mākslinieki, kas ir absolūti vienā līmenī. Šobrīd vairs nevar atstāt ārpus kādu no šīm spožajām zvaigznēm.

Nominēt mākslinieku - tas ir pateikt viņam lielu “paldies” par to, ko viņš izdarījis šajā gadā, un tādu bija daudz.

Šajā gadā tikai divās kategorijās dabūjām nominantu piecinieku, bet ļoti ceram, ka panāksim, ka nolikuma atjaunošanu, kurā bija teikts “ne mazāk kā 3 nominanti un ne vairāk kā 5”. Tas, man liekas, ir ļoti vērtīgi. Ir pieaudzis koncertu skaits, ir sarežģīti  tos visus apmeklēt. Ir bijuši datumi, kuros ir 8 vai 9 koncerti notiek vienlaicīgi, un žūrijā esam tikai septiņi. Koncertu skaits ir pieaudzis ne tikai Rīgā, bet ļoti aktīvi ir arī reģioni. Gribas jau dzirdēt visus. Varbūt kāda pērlīte ir palikusi nepamanīta.

Kaspars Zaviļeiskis: Ir tieši tā, kā Iveta saka - ir ļoti daudz koncertu, daudz notikumu. Es esmu arī “Kilograms kultūras” žūrijā, kas nozīmē ne tikai mūzikas notikumus.

Principā Latvijas kultūrdzīvē var peldēties nemitīgi, katru dienu, katru nedēļu. Tas priecē, un arī tas, ka, ejot uz pasākumiem un koncertiem, zāles pārsvarā ir diezgan piepildītas.