Lieljubilārs Romualds Jermaks: Viss ir gandrīz vai padarīts

Savu deviņdesmito gadskārtu 10. jūnijā komponists, ērģelnieks un pedagogs Romualds Jermaks sagaida možs un jauneklīgs. Sarunā ar LR3 "Klasika" viņš joko, ka nupat gan esot tāds periods, kad jaunus darbus rakstīt neesot laika: “Draugi nāk, apsveikumi nāk, man ir seši bērni, 13 mazbērni, un visiem jāvelta uzmanība!"

Visu mūžu viņs bijis romantiķis - jau no bērnības, kad skatījies zvaigznēs un rakstījis dzeju. Ne velti viņa bērniem ir zvaigžņu vārdi. "Tā vien­kārši ir mana iekšējā prasība - būt romantiskam," savulaik uzsvēris komponists.

Meistara jubileja ar īpašu tiešraides koncertu no Rīgas Doma tiks svinēta 11. jūnijā pulksten 19, un tajā piedalīsies gan pieredzējušie ērģelnieki Vita Kalnciema, Ilze Reine, Ilona Birģele un Aivars Kalējs, gan arī jaunie mūziķi – Laura Ivanova un Jānis Karpovičs. Ērģelēm pievienosies arī balsis (soprāni Laura Purena un Terēze Gretere) un trompete (Jānis Porietis). Programmā iekļautas dažādas Romualda Jermaka daiļrades lappuses – gan senāk tapuši un atskaņotāju iemīļoti darbi, kā pasakalja “Pūt, vējiņi”, fragments no cikla “Rīgas ainavas” un miniatūra “Aglonai”, gan arī pēdējos gados radušies opusi – Lux aeterna trompetei un ērģelēm, “Pēc saulrieta” dzīvesbiedres Ilmas Grauzdiņas piemiņai, kā arī īpašs šī vakara notikums: pirmatskaņojums – šogad pabeigtais ērģeļdarbs ar nosaukumu “Meža roze”, kas veltīts Vitai Kalnciemai.

Inga Žilinska: Ar kādām sajūtām gaidāt savu 90. dzimšanas dienu un kāds šis laiks ir šobrīd jūsu dzīvē?

Romualds Jermaks: Tagad man tāds mierīgs laiks – kā saka, Dieva miers.

Nekādu uztraukumu, nekādu problēmu manā vecumā nav, un viss ir gandrīz vai padarīts – nekādu pienākumu, nekādu parādu es nejūtu.

Jūsu jubileja Rīgas Domā būs kārtīgs, skaists ērģeļmūzikas koncerts ar ērģeļmūziku un instrumentālo kamermūziku.

Ērģelnieki Aigars Reinis ar kundzi Ilzi ļoti pie tā strādā, ar viņiem esam labi pazīstami, mums vienmēr bijušas draudzīgas attiecības – pateicoties viņiem, kaut kas, domāju, tur iznāks. Koncertprogrammu esam sakārtojuši visi kopīgi, vairāk jau ērģelnieki, jo viņu repertuārā ir daudzi mani skaņdarbi. Viņi arī labi pārzina Rīgas Doma akustiku.

Līdzās ērģeļdarbiem programmā redzam arī kādu jaunu darbu. Vai jūs arvien vēl rakstāt un komponējat mūziku?

Man ir ļoti biezas klades...

Vakar kopā ar meitu Aurigu pārskatījām un saskaitījām, ka kopā jau uzrakstīts 1200 skaņdarbu – domāju, ka pietiekoši. Tagad būtu laiks atvilkt elpu un paklausīties, kas tur īsti ir.

Arī pēdējā laikā kaut kas uzrakstīts – bijuši arī pirmatskaņojumi. Tagad gan tāds periods, ka rakstīt kaut ko jaunu vairs nav laika – draugi nāk, apsveikumi nāk, man ir daudz radu, seši bērni, 13 mazbērni, un visiem jāvelta uzmanība – nevar jau atrauties no ģimenes.

Nesenākais jaundarbs, kas izskanēs šajā jubilejas koncertā, veltīts ērģelniecei Vitai Kalnciemai. "Meža roze".

Vita Kalnciema ir viena no pazīstamākajām ērģelniecēm, viņa arī jaunos ērģelniekus māca. Perfekti pārzina ērģeļmūziku, un mēs jau no veciem laikiem esam sadarbojušies ar viņu. Rakstot tieši pēdējos skaņdarbus, esmu vairāk domājis par viņu – Vitai ir kolosāla tehnika, viņa arī pārzina manu stilu, un tas ir ļoti svarīgi – nevis ka tikai uzliek notis uz galda un domā, kas nu tur būs. Sadarbība mums bijusi ilgstoša – paļaujos uz viņu pilnībā.

Sarunu pilnā apjomā lasiet lsm.lv!

"Ja viesotos komponista darbistabā, tad redzētu, ka vienu sienu aizņem paša darināts nošu plaukts. Tā „seši stāvi” ir pilni ar garajā un raženajā mūžā sacerētajiem skaņdarbiem, kuru kopskaits jau pārsniedz 1000 kompozīciju. Lai arī neviens nekad radošo produkciju nav vērtējis pēc tās skaita, tomēr šī kvantitāte apliecina, ka Romualdā Jermakā verd kāds neizsīkstošs avots, kas liek viņam mūzikas skaņās pārkausēt visu to, kas uzrunā un saviļņo.

Tā tas notiek jau kopš pagājušā gadsimta piecdesmitajiem gadiem, kad Šķaunē dzimušais Latgales puisis uzsāka skološanos Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolas Teorijas nodaļā (1954–1957), pēc tam – Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijas Kompozīcijas klasē (1957–1962) pie profesora Jāņa Ivanova. Vēlāk Jermaks kā pedagogs konservatorijā atgriežas 1971. gadā, kur no 1988. Līdz 2006. gadam ir Kompozīcijas katedras docents. Epizodiski veicis pedagoģisko darbu arī mūzikas vidusskolās – Rēzeknē, Cēsīs, Daugavpilī, bijis skaņu režisors TV studijā. Romualda Jermaka daudzpusīgajā daiļradē goda vieta vienmēr bijusi ierādīta ērģelēm. To apliecina ap trīsdesmit vokāli instrumentāli darbi ar ērģelēm, vismaz simts izvērsti ērģeļu solo koncertdarbi, virkne latviešu tautasdziesmu apdaru un citu žanru kompozīcijas.Ilma Grauzdiņa / Auriga Jermaka (no anotācijas R.Jermaka jubilejas koncertam „Vecrīgas gravīras”, 2016)"