Krists Auznieks: Mana saikne ar Latviju ir spēcīgāka nekā jebkad

Komponists Krists Auznieks, kurš jau desmit gadus dzīvo ārpus Latvijas, dzimtenē speciāli ieradies uz sava jaunākā opusa pasaules pirmatskaņojumu, kas 19. oktobrī izskanēs Jaunās mūzikas festivāla "Arēna" atklāšanā. Viņš ir sajūsmināts par to, ko dzirdējis mēģinājumā: "Rezultāts, ko vakar dzirdēju, bija pārsteidzošs vislabākajā iespējamā nozīmē."

Koncerts "Auziņš, Čudars & Arutyunyan. Sirds katedrāle", kas sestdien skanēs Rīgas Reformātu baznīcā, būs "Arēnas" atklāšanas koncertceļojuma trešā pietura, un jaundarbu pirmatskaņos saksofonists Kārlis Auziņš, ģitārists Matīss Čudars un perkusionists Ivars Arutjunjans. Četrdaļīgo kompozīciju Auznieks radījis, iedvesmojoties no lielu personību filozofiskajām idejām – te ir gan Hermaņa Heses “Stikla pērlīšu spēles” tēli, gan Raiņa un Aspazijas ideāli, gan Martas Nusbaumas filozofiskā pārliecība.

"Visi ir līdzvērtīgi – tie ir cilvēki, ar kuriem turpinu sarunāties vismaz savā galvā, jo lielākā daļa no viņiem vairs nav dzīvi, izņemot Martu Nusbaumu," stāsta Auznieks. "Viņi visi četri un tad vēl latviskā aura ietverta caur domām par tautasdziesmu. Tas viss manā galvā šogad "vārījās", lai gan ir vēl ļoti daudz citu lietu.

Šī skaņdarba ietvaros izvēlējos fokusēties uz domām par imigrāciju un pārvietošanos, par atrašanos citā vietā un citā laikā, par to, kā tu būvē ideālo pasauli un ka tāda tā var būt tikai tavā iztēlē,

un ka citkārt tas var būt slikti, bet citkārt – labi, jo tu pats vari uzbūvēt atmiņas, kas tev tajās palīdz justies dzīvam pat vairāk nekā vietā, kur atrodies fiziski.

Visi šie autori kaut kādā ziņā par to domājuši. Un tad ir pretnostatījums ideālismam – varbūt cilvēcība. Jo viens ir tie lielie, skaistie sapņi, jo ideāli ir nepieciešami, bet, ko nozīmē tos nolikt priekšā šodienas cilvēkam, kuram ir savas vajadzības, sākot ar to, ka vajag gulēt un ēst, un beidzot ar visām sociālajām vajadzībām un piederības sajūtu? Kā vienmēr, tie ir mani mūžīgie jautājumi par to, ko nozīmē būt latvietim un kā tas mainījies manā dzīvē, jau desmit gadu dzīvojot ārpus dzimtenes. Sajūtu ziņā mana saikne ar Latviju ir pat spēcīgāka nekā jebkad, jo aizvien vairāk šeit ir projektu, kas mani velk atpakaļ. Tie ir jautājumi, par kuriem domāju šajā darbā."

Vairāk šeit!