24. un 25. maijā kultūrtelpā "Ola Foundation" uzstāsies vijolniece Kristīne Balanas, atskaņojot visas Johana Sebastiāna Baha solo partitas un sonātes. Mūziķes rokās būs Stradivāri 1694. gadā darināts instruments Rutson, kas viņas rīcībā nonāca no Karaliskās Mūzikas akadēmijas Londonā.

Kristīne Balanas: "Baha mūzika man ir īpaši tuva.Tajā var iegrimt dziļi dziļi un tad atrasties jaunā dimensijā. Tās nerimstošā kustība vienmēr nes tālāk uz priekšu. Šo programmu atskaņošu pirmo reizi, un vēlējos, lai tas notiek tepat mājās – Latvijā."

Uzzinām, cik ilgs bija laiks, lai nobriestu šim grūtajam uzdevumam spēlēt Baha partitas un sonātes solo, kā izdevies atrast sevī līdzsvaru un mieru, lai šo soli spertu. Kristīne piekrīt arī kolēģes Elīnas Bukšas teiktajam, ka Bahs esot labas zāles pret nedrošību un stāsta, kā tikusi pie jaunā Stradivāri instrumenta un kā izdodas to "sadraudzināt" ar Bahu. Sarunas turpinājumā ieskicēti arī šīs vasaras gaidāmie koncerti, kuri vedīs uz Drēzdenes festivālu un koncertu "Die Nacht der jungen Stars", uz Košici, kur viņa spēlēs Dvoržāka Vijoļkoncertu, un Japānu, kur paredzēts viens solovakars ar Bahu un arī Dvoržāka Vijoļkoncerta atskaņopjums Trevora Pinnoka vadībā. Runāts tiek arī par piedalīšanos dažādās kamermūzikas programmās Norvēģijā - Risor Chamber Music Festival un par atgriešanos Jūrmalas festivālā Dzintaru koncertzālē.

Kristīne Balanas: Baha mūzika mani ir pavadījusi visu mūžu, jau no bērna kājas līdz šim brīdim. Es tajā saskatu ļoti daudz, tur var atrast jaunas dzīles katru dienu. Šī mūzika ir ļoti universāla, un tajā var vienkārši dzīvot, visu dienu mācīties un atklāt ko jaunu.

Manuprāt, Bahs tiešām ir tāda vērtība, pie kuras vienmēr vari atgriezties. Kaut kādā ziņā tā ir saruna ar sevi, saruna ar Bahu, saruna ar kosmosu, jo šī mūzika sevī ietver tik ļoti daudz, un tajā vienmēr var veldzēties. 

Īstenībā šo projektu es arī tiešām īstenoju sev, lai vispār saprastu Baha mūziku un to, ka es spēju izdarīt - izspēlēt un dalīties šajā mūzikā, mēģināt to saprast no visām šķautnēm un redzēt visu kopumā. 

Šī būs saruna arī ar jaunu instrumentu, pie kura esi tikusi. Saki, ar kādu mūziku to jau esi ieskandinājusi? Kas uz tās jau ir spēlēts, kā šai vijolei patīk Bahs?

Es šo vijoli saņēmu nesen, un šīs vijoles ceļā esmu viena no vijolniecēm, kas to spēlēs. Bet ar to esmu paspējusi nospēlēt Korngolda vijoļkoncertu ar BBC koncertorķestri un diriģentu Benu Palmeru. Šī vijole ir manos pirkstos tikai nepilnu mēnesi, un tas ir diezgan liels izaicinājums - parādīt Bahu mūziku ar šo instrumentu. Joprojām mācos to iepazīt un tādā veidā arī iepazīstu Bahu, jo ar katru vijoli Bahs skan pilnīgi citādāk. Īpaši ir arī apjaust, ka šis instruments ir darināts gandrīz tajā pašā laikā, varbūt mazliet vēlāk, kad Bahs šo mūziku komponēja. Es jūtos kā medijs, jo mūzika ir rakstīta pirms 300 gadiem un vijole darināta pirms 300 gadiem, un man ir pagodinājums būt starp šo mūziku un šo instrumentu.