Telefonintervijā sazināmies ar komponistu un perkusionistu Rihardu Fedotovu, kurš plašāk vēsta par savām inovatīvajām kompozīcijām, kas 17. novembrī izskanēs Liepājas koncertzālē "Lielais dzintars" Latvijas 103. jubilejas koncerta ietvaros.

Svētku priekšvakarā — trešdien, 17. novembrī pulksten 19 — koncerts notiks klātienē, bet 18. novembrī pulksten 18 svinīgo programmu varēs atkārtoti piedzīvot Latvijas Reģionālās televīzijas kanālā ReTV, kā arī koncertzāles Facebook un Youtube kontos.

Šogad jau par tradīciju kļuvušās valsts svētku koncerta programmas mākslinieciskā vadība nodota latviešu koru kultūras virzītāja, diriģenta un vizionāra Māra Sirmā rokās, kurš ar sev raksturīgo monumentālo vērienu radījis daudzpusīgu koncerta programmu divās daļās.

Uz Liepājas koncertzāles skatuves vienosies ērģelniece Iveta Apkalna, sitaminstrumentālists Rihards Fedotovs, obojists Pēteris Endzelis, komponists un pianists Raimonds Tiguls, bet pilnskanību piešķirs viena no staltākajām Latvijas kultūras bākām, Baltijas lielākais profesionālais koris “Latvija” vienotā skanējumā ar koncertzāles mājiniekiem — Liepājas Simfonisko orķestri.

Programmā pirmoreiz uz koncertzāles "Lielais dzintars" skatuves mirdzēs Eiropā pieprasītā pašmāju ērģelniece Iveta Apkalna, kas vakaru iezvanīs ar šī gada jubilāra Aivara Kalēja radīto ērģeļu repertuāra pīlāru — Tokāta par korāli ''Gods Dievam augstībā”.

Reiz ieskandinājusi Ventspils koncertnama svinīgo atklāšanu, pa Kurzemes piekrasti uz Liepāju atceļojusī Raimonda Tigula oratorija “Jūras grāmata” jau no pirmajiem Ivetas Apkalnes atskaņotajiem akordiem klausītājiem piedāvās īstu muzikālo katarsi, kas augs astoņu daļu garumā.

Vakara otro daļu atklās komponista un perkusionista Riharda Fedotova inovatīvie jaundarbi, ko papildinās Jura Matuzeļa radītās videoprojekcijas.

Kulminācijā — Imanta Kalniņa kanoniskās 4. simfonijas 1. daļa, 6. simfonijas 3. daļa, Pētera Endzeļa izpildītais obojas koncerts un kormūzikas repertuāra pērles — "Dziesma dzimtenei" un "Lūgšana".

***

Dāvis Eņģelis: Esi viens no solistiem, kas piedalās Valsts svētku koncertā Liepājā, turklāt – arī kā komponists!

Rihards Fedotovs: Jā, viens no darbiem būs jau pirms diviem gadiem kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri Latvijas Nacionālajā operā pirmatskaņotais opuss, bet otrs – pavisam jauns darbiņš, kas nesen tapis. Tam būs pirmatskaņojums.

Vai vari pastāstīt par savu sadarbību ar Platonu Buravicki, kurš būs tava jaundarba aranžētājs?

Jā, esam pazīstami jau kopš mūzikas skolas laikiem – Platons bija kolorīta persona... Viņš šajos darbos vairāk strādājis kā nošu instrumentētājs, manu domu pārlicējs orķestrim – viņš zina, kā labāk orķestris izskanētu. Arī es centos, cik spēju, taču līdz šim neesmu rakstījis partitūru lielam orķestrim, man nav šādas pieredzes – lielākais, kam esmu rakstījis, ir bigbends.

Lai gan elektroniskajā mūzikas programmā jau centos visu instrumentēt tā, kā apmēram iedomājos, kā orķestris varētu skanēt, Platons instrumentāciju novedis līdz pilnībai un vēlamajam rezultātam.

Platona redakciju tu taču vēlreiz izskatīji un devi tai akceptu?

Ar Platonu strādājām ļoti intensīvi... Vairāku nedēļu garumā katru dienu gājām cauri nošu tekstam – lai gan jaundarbs ir tikai sešas minūtes garš, tajā bija ļoti daudz, ko darīt. Tas bija intensīvs darbs.

Vai nākotnē tevi interesētu labāk iepazīt orķestra partitūru, lai, rakstot šādas partitūras, to stūri varētu ņemt pilnībā savās rokās?

Nevarētu teikt, ka arī tagad biju ļoti tālu no rezultāta, taču Platons noteikti palīdzēja. Jo veids, kādā strādāju, ir ļoti apjomīgs: vispirms taisu elektroniskās mūzikas skaņas, tad lieku tās kopā, tad rakstu mūziku klavierēm, instrumentēju orķestrim, veidoju vizualizācijas, programmējot tās uz katras skaņas – arī vizualizācijas ir kā soloinstruments.

Vienlaicīgi spēlēju arī vairākus instrumentus, tāpēc cilvēki, kuri man nāk palīgā, ir kā Dieva svētība. Daudz vieglāk ir, ja kāds palīdz to darīt.

Varbūt nākotnē es arī pilnībā pats rakstīšu arī notis programmā Sibelius, ko darīt man ļoti nepatīk (smejas).

Kad klausāmies tevis producēto mūziku vai skaņdarbus, kurus tu spēlē uz pirkstu bungmašīnām – vai tavā semplu kolekcijā ir arī kādas skaņas no akustiskajiem instrumentiem un skaņām, ko var sadzirdēt orķestra partitūrā?

Ārkārtīgi daudz! Mana palete, kas raksturo manu skaņu un to, kas man patīk, ir gan analogie instrumenti – sintezatori jeb “dzelži”, gan digitālās skaņas, kuras fiziski nav iespējams uztaisīt – tā ir digitālā pasaule ar citām skaņu iespējām. Tad ir akustiskās skaņas, kas nav perkusijas klasiskā izpratnē, bet jebkādi objekti, kas veido skaņu. Ir daudz dažādu semplu – no orķestra, no radio viļņiem vai plašu atskaņotājiem, kur skan orķestris. Tās ir jebkāda veida interesantas skaņas, kas veido manas mūzikas kolorīto pasauli, kas nav centrēta uz kādu konkrētu skaņu moduli, bet veido kolorītu skaņu.

Tāpēc arī ar šiem darbiem orķestri gribu padarīt greznu – lai tas skan koši. Cik nu mana mazā pieredze ar lielu orķestri ir – gribas, lai skaņu kopums ir grezns.

Vai šajā koncertā arī pats uzstāsies kā solists?

Pirmajā skaņdarbā "Zudusī pilsēta" būšu vairāk kā solists, taču jaunajā darbā solists būs orķestris, bet es – vairāk kā koncertmeistars.

Vairāk un plašāk - ierakstā.