30. novembrī koncertzālē “Lielais dzintars” Liepājas Simfoniskais orķestris diriģenta Gunta Kuzmas vadībā pirmatskaņos Riharda Dubras Trešo simfoniju. Sadarbība ar komponistu jau iepriekš bijusi ļoti ražīga - pirmatskaņots arī Trešais Liepājas koncerts, Otrā simfonija “Mystery of His Birth”, Dubultkoncerts arfai un sitaminstrumentiem “Concert pour Deux Dames” un opera “Suitu sāga”.

“Trešā simfonija ir pārpildīta ar daudzām nepatīkamām sajūtām, kuras diemžēl mūs apņem šajā laikā,”

stāsta Rihards Dubra. “Nespēju būt vienaldzīgs, tādēļ mans sašutums par ļaunumu kas notiek, par daudzu pasaules "vareno" vienaldzību, un naudas vērtēšanu augstāk par cilvēka dzīvību ir attēlots šajā mūzikā. Esmu izvēlējies samērā muļķīgus malējo daļu nosaukumus, lai pasvītrotu ļaunuma destruktīvo dabu. Mūzika ir agresīva, brīžiem ķēmīga, groteska un ironiska. Otrajā daļā skaņās izsāp ciešanas, ko ļaunums sagādājis cilvēkiem. Ļaunuma izsmiešana turpinās trešajā daļā, kuras noslēgumā ir lūgums pēc palīdzības, kas daļas nosaukuma beigās apzīmēts ar latīnisko "Libera me", kas varbūt ir panaivs, bet tādēļ, lai raksturotu brīžiem nepārvaramo bezspēcību.

Šī simfonija ir smags darbs, kas prasīja daudz emocionālās enerģijas.”

Par to, kā mūzikā izsmiets, kariķēts un muzikāli iznīcināts ļaunums, par cilvēka cīņu ar to -sarunā ar Lieni Jakovļevu stāsta komponists, kurš jau 40 gadus darbojas arī pedagoģijā. Par jaunievedumiem šajā jomā Rihardam Dubram ir ass viedoklis - tur šobrīd ieviestā vērtēšanas sistēma, viņaprāt, no ierēdniecības puses ir uzskatāma par skolotāja profesijas cieņas noniecināšanu un iznīcināšanu.

Rihards Dubra: Šis skaņdarbs laikam būs mazliet savādāks, nekā klausītāji, kas pārzina manu mūziku, varētu no manis sagaidīt.

Gaismu, ilgošanos, cerību...

Gaisma, ilgošanās un cerība būs klātesoša, bez tās es, protams, nevaru. Bet šo simfoniju es rakstīju 2022. gadā, un jūs paši zināt, kas tajā gadā notika un joprojām turpinās.

Es esmu tāds cilvēks, kas aktīvi seko līdzi visādām politiskajām norisēm, rīta kafija bez jaunākajām ziņām nav iespējama. Man tas šķiet svarīgi.

Man šķiet svarīgi būt informētam par visu, kas notiek gan pie mums, gan pasaulē, līdz ar to es nevaru izslēgt šīs lietas. Es domāju, ka neviens mākslinieks nevar izslēgt lietas, kas ap viņu notiek, un patiesībā viņa daiļradē daudz kas no tā atspoguļojas. Mēs jau nevaram dzīvot iekonservēti, ar domu, ka esam citā gadsimtā. Katrā gadījumā šis nebūs, kā par mani mēdz teikt, „akadēmiskās popmūzikas” darbs, arī tā esmu nolamāts (smejas).

Šis būs darbs, kas pauž manu attieksmi par to, kas notiek. Šis būs darbs, kurā tiks izsmiets, kariķēts un muzikāli iznīcināts ļaunums.

Atļauj minēt – ar kādiem citātiem?

Nē, es nekad neko necitēju. Varu kaut ko stilizēt. Ir viens autors, ko mēdzu stilizēt. Es esmu es pats (smejas). Tas būs arī šoreiz lēnajā daļā – man samērā ierasti ir dažkārt simfoniskajos darbos ielikt mini citātus vai alūzijas no kādas manas kordziesmas. Šis ir saistīts ar to. Klausītājiem būs iespēja minēt, kas tas varētu būt. Man šīs mīklas patīk uzdot. Joprojām smejos par to, ka pirms vairāk kā 10 gadiem rakstītajā Klavierkoncertā, tur gan nav citāta, bet esmu mazliet izņirgājies par kādu muzikālu tēmu, un esmu teicis, ja neviens to neuzminēs, es to atklāšu pēc savas nāves. Atnākšu un atklāšu (smejas). Vēl neviens nav varējis uzminēt, kas tas ir. Man par to ir prieks (smejas).

Jo tu vēl esi ar mums!

Jo es vēl esmu ar jums, jā, jā! Kaut gan esmu ļoti bīstamā situācijā kā komponists, jo

esmu nupat pabeidzis savu Rekviēmu, un daudzos gadījumos tas ir diezgan bīstami komponistiem, tāpat kā pabeigt Devīto simfoniju.

Bet, atgriežoties pie Trešās simfonijas, ja jau formai esam pieķērušies – malējās daļās ir karikatūra, groteska, ļaunuma izsmiešana...

Tur noteikti būs arī kaut kāda cīņa. Tas būs ļoti skaļš darbs visādās izpausmēs, arī no instrumentācijas viedokļa. Trešās daļas otrā pusē esmu pielicis mazu apakšvirsrakstiņu „Libera nos”. Tur ir lūgšanas fragments, bet tā nav mierīga un lēna, tā ir nervoza. Es savādāk nevarēju to uzrakstīt. Tur ir lūgums, sauciens pēc palīdzības, bet tas ir mazliet nervozs. Pašās daļas beigās tas ir kā saiet kopā ar to cīņas elementu, tur atkal notiek cīņa, ar to sajūtu, ka viss vēl nav galā.

Simfonijai tu neesi devis nekādu apakšvirsrakstu, nosaukumu...

Tikai daļām.

Drīkstam uzzināt?

Jāmēģina atcerēties, jo nosaukumi ir latīņu valodā un tie nav tādi skaisti (smejas). Es ilgāku laiku domāju, vai vispār tādus likt. Tad pieliku, tad noņēmu nost, tagad tie ir atpakaļ. Nenosaucot katru vārdā, domās tos savienojot kopā, tas varētu būt „absolūtā ļaunuma muļķības delīrijs”. Tas, kas tur skan, varētu tik raksturots šādā teicienā.