Svētdien, 5. oktobrī, Rīgas Svētā Alberta baznīcā izskanēs poļu komponista un diriģenta Pāvela Bembeneka (Paweł Bębenek) oratorijas “Vesperes Marijas Bezvainīgajai Sirdij ar svētīgo Honorātu” pirmatskaņojums latviešu valodā.

Oratorijas oriģinālo libretu sagatavojusi māsa Anna Duda SCM, dziesmu tekstu latviešu valodā pārlikusi Kristīne Locika, bet svētīgā tēva Honorāta Kozmiņska apceres tulkojusi Marika Lotaņuka. Grafiskajā noformējumā izmantota Marijas Bezvainīgās Sirds ikona, ko radījis Vojciehs Koričiņskis, bet grafiskajā dizainā veidojusi poļu māksliniece Eva Gnatkovska.

Ar projekta koordinatori, Mūzikas darbnīcu fonda dibinātāju un vadītāju Kristīni Lociku un komponistu Pāvelu Bembeneku tiekamies Klasikas studijā. 

Ilze Medne: Cik sena ir Jūsu draudzība ar Latviju, kad tā veidojusies un kā?

Pāvels Bembeneks: Mana draudzība ar Latviju sākās 2018. gadā, bet man ir iespaids, ka tā ilgst ļoti ilgi. Jūtos tāpat, kā mājās, Polijā. Ļoti priecājos, ka varu atgriezties valstī, kas tik skaisti dzied.

Man ir aizdomas, ka Jūs esat piedzīvojis arī Dziesmu svētkus...

Tas bija ļoti neparasts moments, kad pirms pāris gadiem man bija tā laime būt dziesmu svētku publikā. Neslēpšu, ka ļoti vēlētos, lai šāds notikums būtu arī Polijā, jo skatoties uz šo ļoti pieticīgo četrdesmit tūkstošu kori, kurš ne tikai skauisti dzied, bet arī dejo un ir skaisti ģērbts, es salīdzināju šī kora daudzumu ar to daudzumu, kas dzīvo Polijā. Domāju, ka tā ir liela laime būt Latvijā un redzēt šo brīnišķīgo notikumu.

Mēs par sevi lepni sakām, ka esam zeme, kas dzied. Vai Jums arī ir radies priekšstats, ka Latvijā dzied visi?

Ļoti pateicos par teikumu "dziedošā zeme", jo tas ir arī ļoti bibliski. Ir tādi vārdi, ka 'esam radīti no putekļiem'. Man ir iespaids, pat vienkārši klausoties latviešu valodu, ka tā ir ļoti melodiska, ar sīkām, varbūt mazliet jocīgām lietām. Par poļu valodu runā, ka tā ir it kā riekstu graušana ar visām čaumalām. Tādēļ latviešu valoda ir ļoti maiga un muzikāla valoda. Bet arī kā diriģents un vokālists esmu vienlaikus novērojis, ka jācenšas ļoti ievērot, lai ritms, laiks latviešu valodā būtu punktuāls. Ilgi mācījos, lai realizētu šo laiku punktuāli, tajā pašā laikā dotu ļaudīm mieru un brīvību, ja runā par dziedāšanu. Domāju, ka šajā zemē, tāpat kā Polijā, brīvība mūzikā ir ļoti skaista, pat svarīgāka nekā muzikālais ritms.

Par 5. oktobrī gaidāmā koncerta dalībnieku sastāvu Kristīne Locika stāsta, ka tas radies  pakāpieniski un ļoti organiski:

"Kopš 2018. gada mums Pāvela Bembeneka vadībā notiek liturģiskās mūzikas darbnīcas, kurās sabrauc cilvēki no visas Latvijas un pāris dienu laikā kļūst par vienotu kori. Polijā Pāvelam ir jau liela pieredze, jo viņš ar to darbojas divdesmit gadu garumā. Bet nu jau arī pie mums, visā Latvijā, zina, kas tas ir. Un es domāju – kad tas notiks? Vienā brīdī Juris Vizbulis, par kuru es sapņoju, ka viņš varētu dziedāt šajā oratorijā, vienkārši man uzrakstīja. Un tas bija momentā, kad notika darbnīca Liepājā un Pāvels sēdēja man blakus. Tas bija pagājušajā gadā, kad uzreiz norunājām konkrētu koncerta datumu, piekto oktobri. Tālāk iesaistījās Evita Zālīte, kura atnāca pie mums vasarā, jo viņu caur draugiem šīs darbnīcas bija ieinteresējušas. Viņa savukārt mums ieteica baritonu Rihardu Milleru. Un mums ir sena sadarbība arī ar Rīgas Apvienoto projektu orķestri, kuru vada Henrijs Kalniņš. Tā ka varu teikt, ka mēs neesam tikai katoļi, bet pieņemam jebkuru. Projektu orķestris arī darbojas pēc principa, ka brīvprātīgi tajā piedalās tie cilvēki, kas tajā brīdī grib un var."

*

Oratorijā piedalīsies:
– Evita Zālīte (soprāns)
– Juris Vizbulis (tenors)
– Rihards Millers (baritons)
– Mihals Zators (ķeltu arfa, Polija)
– Liturģiskās mūzikas darbnīcu koris
– Rīgas Apvienotais projektu orķestris (vadītājs Henrijs Kalniņš)

Apceres lasīs aktieris Ēriks Vilsons. Diriģents – komponists Pāvels Bembeneks (Polija).

Koncerts top kā Mūzikas darbnīcu fonda un Rīgas Sv. Alberta baznīcas sadarbības projekts. Tā īstenošana balstās uz dalībnieku brīvprātīgu darbu, ziedojumiem un ticību mūzikai kā lūgšanai. Ieeja koncertā būs par ziedojumiem Sv. Alberta baznīcas ērģeļu atjaunošanai, kā arī Mūzikas darbnīcu fonda atbalstam.