2025. gadā komponisti Vineta Līce un Alvils Altmanis svin dzīves jubilejas, un kopīgs autorkoncerts ar abu jubilāru mūziku izskanēs 30. novembrī Rīgas Latviešu biedrības nama Zelta zālē. Kamermūzika ir Vinetas Līces daiļrades pamats, bet Alvils Altmanis ļaujas dažādu žanru un stilu saspēlēm, kurās atspoguļojas viņa muzikālā pieredze džeza jomā un profesionālā izpildītāja - klarnetista un saksofonista - tvēriens. 

Ar komponistiem un mūziķiem sarunāsies koncerta vadītāja, muzikoloģe Liene Jakovļeva.

Klavieru duets Antra un Normunds Vīksnes atskaņos Vinetas Līces ciklu "Dārza ainavas", bet klavieru kvartets "Quadra" - darbus "Ziemeļvidzemes ainavas" un "Mūzika četriem". Pianiste Agnese Egliņa sadarbībā ar dziedātāju Annu Amandu Stoleri, vijolnieku Daniilu Bulajevu un čellisi Gunu Šnē izspēlēs vokālo ciklu "Grēksūdze vējam" (Guntas Micānes dzeja) un instrumentālas rminiatūras.

Vineta Līcē sarunā atklāj, ka viņas daiļradē liela daļa skaņarbu saistīti ar dabas tēliem: "Šī brīža vispārējais noskaņojums brīžiem ir ļoti nomācošs, un tad gribas kaut kur meklēt mierinājumu vai meditatīvu noskaņu.

Tā ir brīnišķīgā Latvijas daba, kur varam smelties radošos spēkus, iedvesmu, harmoniju, dvēseles mieru…

Kad vēršos pie atskaņotājmāksliniekiem, man ir svarīgi, lai viņiem radītu pozitīvas emocijas, atskaņojot skaņdarbu, un arī klausītājiem būtu patīkama sajūta, ko viņi saņem no mūzikas, ko klausās."

Ko komponistam nozīmē autorkoncerts? Tie ir svētki vai tomēr arī eksāmena sajūta?

Vineta Līce: Tas ir diezgan stresains moments (smejas). Pirms desmit gadiem bija mans iepriekšējais autorkoncerts, un tad teicu, ka nākošais laikam būs tikai uz simtgadi, bet, tā kā nodomāju, ka varbūt tādu ciparu nepiedzīvošu, tad saņēmos un piekritu arī šādam desmitgades atskaņojumam.

Alvils Altmanis: Es cenšos mukt no vārda “stress”. To arī saviem studentiem un bērniem esmu mācījis, ka nevajag šo vārdu pielietot, labāk ir “atbildības sajūta”. Būtu jocīgi, ja es tādās reizēs teiktu “esmu mierīgs” (smejas). Labi, var arī tā meditēt, bet precīzāk - atbildības sajūta. Tā ir izpildītājam, man arī.

Komponists ir drosmīgs cilvēks - “tagad es jums rādīšu, ko esmu sarakstījis” un tā tālāk, un atbildības sajūta ir līdzi bez šaubām.  Bet, ja ir labi izpildītāji un atsaucīgi klausītāji…

Vineta Līce: Tas ir ļoti svarīgi.

Alvils Altmanis: Komponists principā ir vientuļš cilvēks - labi, ka mums ir skaistā Latvijas daba, kur veldzēties. Mums neviens nevar palīdzēt, mums pašiem jātiek ar to galā sevī.

Vineta Līce: Labi, es sevi labošu - pozitīvs satraukums, nevis stress (smejas).

Alvil, jūsu kamerdarbos pie klavierēm būs Agnese Egliņa.

Alvils Altmanis: Es esmu pateicīgs Agnesei, jo viņai vienmēr ir tāda enerģija, stilistiska sapratne, un tā just komponista mūziku - var jau mācīties desmit skolās, bet

tas talants - Agnese ir rets eksemplārs latviešu izpildītājmākslā. 

Guna Šnē un Daniils Bulajevs uzreiz atsaucās, jo sākotnēji iecerētā programma bija jāmaina. Būs klavieru miniatūriņas ar veltījumiem, nepretendējot uz iespaidīgu pianismu. Klavierēm ir tik daudz sarakstīts, sākot ar Bahu un ejot cauri Šopēnam… Man gribējās vēl kādu blakus “paldies” pateikt tiem cilvēkiem, kuriem šīs miniatūriņas veltītas. Viņi arī būs koncertā. Viens skaņdarbs ir sievai veltīts, viena miniatūriņa Agnesei pašai, viena - manam klavierskolotājam Jānim Matulim, kuru viņš pats savā laikā spēlējis.