18. jūnijā pulksten 20 Spīķeru koncertzālē skanēs koncerts "Eiropas baroka šedevri, amerikāņu minimālisms un latvieši", kurā ar soloprogrammu uzstāsies klavesīniste Ieva Saliete. Bet jau šobrīd ar mākslinieci tiekamies "Klasikas" viļņos.

Ievas Salietes vārds pēdējo gadu laikā Latvijā kļuvis teju sinonīms klavesīnam... Pateicoties viņas izcilajai spēlei un oriģinālajām idejām, arī nerimstošajai zinātkārei un spējai aizraut, klavesīns Latvijas koncertdzīvē ieguvis jaunu elpu...

Pēc studijām dzimtajā Rīgā un izcilajās senās mūzikas meistaru kalvēs – Freiburgas Mūzikas augstskolā un Bāzeles Schola Cantorum – 2010. gadā klavesīniste Ieva Saliete atgriezās Latvijā. Vēl arvien viņa turpina saspēlēties ar pasaulslaveniem mūziķiem, koncertējot arī tālu aiz dzimtenes robežām, tostarp piedaloties solo un kamermūzikas projektos Vācijā un Šveicē; tāpat Ieva vēl aizvien ir Bernes senās mūzikas orķestra Les Passions de l’Ame klavesīniste. 

Solokoncertā Lielās mūzikas balvas laureāte meklēs pirmsākumus... Vai tie būtu paši pirmie taustiņinstrumentiem pierakstītie darbi no 15. gadsimta beigās publicētā krājuma Codex Faenze, vai Baha Čakona no Partitas reminorā, kuras dzīlēs vēl aizvien tik daudz neatklātā, vai Latvijā retāk dzirdētie krāšņā beļģu un franču baroka paraugi.

Par savu iedvesmas avotu Saliete dēvē pasaulslaveno mūziķi Vandu Landovsku (1879-1959) – pateicoties viņai, klavesīns 20. gadsimta sākumā piedzīvoja īstenu renesansi – līdztekus savai vēsturiskajai sejai atklājoties gluži jaunā gaismā, kur būtiski arīdzan avangardiski modernisma vaibsti.

"Vanda Landovska klavesīnu uztvēra kā ļoti laikmetīgu instrumentu, kas nebūt nebija tikai baroka lauciņš, un arī es meklēju šo mūsdienu skaņu, meklēju kontrastus un krāsainību," uzsver Ieva Saliete.

"Mēs nevaram tikai skatīties atpakaļ. Lai cik skaista nebūtu baroka mūzika, lai instruments dzīvotu, tam vajag runāt arī šodienas valodā. To man šajā programmā liekas svarīgi pateikt - ka ir baroks, ir mūsdienas, ir klavesīns, un tas viss var būt viens harmonisks veselums."

Mūsdienu skaņu pasauli pārstāvēs muzikāliem citātiem un atsaucēm piesātinātais Uģa Prauliņa jaundarbs klavesīnam, ar minimālismu asociētā amerikāņa Stīva Reiha leģendārais opuss Electric Counterpoint, kas oriģināli rakstīts ģitāristam Petam Metenijam, un intrigai – reti dzirdētajam viduslaiku instrumentam klavecimbalai rakstītais Edgara Cīruļa jaundarbs!