LSM ziņās: Klausītājs ir skaņas centrā. Saruna ar mākslinieku un mūziķi Voldemāru Johansonu

No 8. līdz 16. novembrim Vecrīgā, Kaļķu ielā 24 norisināsies ikgadējais telpiskās skaņas festivāls "Sapinuma telpas laboratorija", kas piedāvā iespēju klausītājiem pieredzēt latviešu un ārvalstu komponistu īpaši sagatavotus darbus ļoti īpašā vidē – pussfēras kupolā, kurā iestiprināti 36 skaļruņi. Kā skaidro festivāla mākslinieciskais vadītājs Voldemārs Johansons, "līdz šim lielākā tiesa skaņas, ko dzirdējām fiksētā medijā, nāca no diviem skaļruņiem – mēs izmantojam lielu skaitu skaļruņu, lai šo skaņas lauku novietotu cilvēkam visapkārt". 

Festivāla centrālais jēdziens ir telpiskā skaņa – tā ir skaņa, kas patiesībā ir ļoti dabiska, skaidro Voldemārs. "Kad ieejam mežā, džungļos vai citā vidē, skaņa mūs iekļauj no visām pusēm." Lai imitētu šādu skaņas vidi ir izveidots īpašs kupols, kurā var ieiet gluži ka kosmosa kuģī. Kupola forma ir izvēlēta praktisku iemeslu dēļ – visas līnijas, kas ved uz centru, ģeometriskai sfērai ir vienādas. Tāpēc izdodas skaņas lauku simulēt pārliecinoši. 

Kupola tērauda struktūrai piestiprinātas ir trīsdesmit sešas skandas. Skaits saistīts ar tehnoloģiju, kas tiek izmantota – ambisonic. Telpiskajai skaņai ir vairākas pakāpes, šī ir piektā, bet ir iespējams kāpt arī daudz augstāk – tas nozīmē, sasniegt augstāku skaņas izšķirtspēju, palielinot skandu daudzumu. 

Festivālā atskaņošanai kupolā ir sarakstīta īpaša mūzika – organizatori to laicīgi pasūta Latvijas un ārvalstu komponistiem, sadarbojoties ar tiem un palīdzot iedzīvināt skaņdarbus šādā telpā, jo nav daudz vietu, kur to oficiāli iespējams apgūt. Ārvalstu akadēmijās un konservatorijās gan šī joma ir attīstītāka, arī daudzi latviešu komponisti, kas piedalās festivālā, ir studējuši arīdzan ārvalstīs un nav ar to pavisam sveši. 

"Es uzskatu, ka šis ir viens no optimālākajiem veidiem kā piedzīvot elektroakustisko mūziku, laikmetīgo mūziku, ne tik akadēmisko mūziku. Šāds skaņas piedzīvojums ir daudz pārāks, nekā aizejot uz vienkāršu koncertu," saka Johansons.

"Skaņas horeogrāfija nav tikai nejaušs vārdu salikums," skaidro Voldemārs Johansons, "tajā ir daudz jēgas. Komponistiem ir jādomā par to, kā skaņas pārvietojas telpā, kā tās sadarbojas cita ar citu". 

Viens no komponistiem, ar kuriem festivāla veidotāji sadarbojas, šobrīd Tallinas mūzikas akadēmijā raksta doktora disertāciju, kurā tiek aplūkots šis horeogrāfijas jēdziens. Viņš arīdzan sadarbojas ar horeogrāfiem un kustību māksliniekiem, pielietojot motion-capture tehnoloģiju, lai kustībā rastu iedvesmu mūzikas radīšanai. 

Telpiskās mūzikas pasaules pirmatskaņojumu koncerta programmā izskanēs Alises Rancānes "Hidden Layer" (2024), Reiko Yamada (Japāna) "Studies on Wigner Function", Juliette Tudoce (Spānija) "Echoes in Transition", Felipe González de la Maza (Spānija) "Formalized Wigner Fields"(2024), Voldemāra Johansona "Izzušanas dziesmas" (2024), Armanda Skuķa "Algoritmiskās studijas" (2024), Eduardo Miranda (Lielbritānija) "Moment States" (2024) Nicola Privato (Islande) "Mouija+" (2024), Krists Auznieks (LV) "Dhammanupassana" 2024  un citi.

Vairāk lasiet portālā LSM.LV!