Par godu Latvijas Nacionālā baleta simtgadei klajā nākusi grāmata "Gadsimts vai viens mirklis?" ar atskatu uz Latvijas Nacionālā baleta vēsturi, īpaši pievēršoties pēdējai desmitgadei. Grāmatā iekļauts bagātīgs foto materiāls – gan vēsturiski izrāžu attēli, gan šogad tapušas mūsdienu mākslinieku fotosērijas.

Grāmatu ievada intervija ar Latvijas Nacionālā baleta māksliniecisko vadītāju Aivaru Leimani. Tai seko operas vēsturnieka Mikus Čežes atlasīto vēsturisko fotogrāfiju sērija "Latvijas Nacionālā baleta kustība laikā", kas lasītāju izved cauri vēsturei no pašiem pirmsākumiem 1922. gadā līdz 2012. gadam.

Grāmatas otrajā nodaļā "Latvijas Nacionālā baleta iestudējumi 2013 – 2022" iekļauts izvērsts atskats uz aizvadīto desmit gadu jauniestudējumiem. Andra Tones, Agneses Zeltiņas, Kristapa Kalna, Oleksandras Zluņicinas un Jāņa Ķera radītās izrāžu fotogrāfijas papildina īsas intervijas ar horeogrāfiem, baletdejotājiem, diriģentiem un citiem izrāžu veidotājiem.

Sarunā ar grāmatas sastādītājām un tekstu autorēm Irbi Treili un Lauru Leimani - par izdevuma ideju un tapšanu, citādu pieeja baleta šodienai - ne vien bildēs, bet arī iestudējumu veidotāju (ne tikai dejotāju un horeogrāfu) personiskajos stāstos, kā arī baleta fotografēšanas un foto atlases specifiku.

Irbe Treile: Tā bija viena no mūsu baleta mākslinieciskā vadītāja Aivara Leimaņa lielākajām vēlmēm – lai tiktu izdota grāmata. Tā kā par baleta mākslu jau ir iznākušas tiešām brīnišķīgas grāmatas, mēs nolēmām, ka šoreiz piegājiens būs citādāks. Protams, grāmatā ir arī vēsturiskā daļa, bet ļoti liels uzsvars ir tieši uz to, kas notiek šobrīd, varbūt pat ar skatu nākotnē.

Liene Jakovļeva: Pārlapojot grāmatu, sapratu, ka ļoti liela nozīme ir gan tekstuālajai sadaļai un informatīvajai bagātībai, gan fotogrāfijai, kas vēsturiski ir Mikus Čežes pārziņā. Kā radās ideja starp bildēm un precīzo, faktuālo informāciju iekļaut arī personiskus, emocionālus stāstus, pie tam ne tikai no baleta māksliniekiem?

Laura Leimane: Šī sadaļa ir mans un Irbes nopelns. Mēs pētījām, kāds ir pēdējās desmitgades devums baletā, jo pirms desmit gadiem jau iznāca cits izdevums, tāpēc nolēmām koncentrēties tieši uz šo desmitgadi. Sākotnēji  domājām, ka tā būs kā bilžu grāmata, bet tad sapratām, ka kaut kā tomēr pietrūkst un gribētos personīgāku skatu uz izrādēm. Kas gan varētu personīgāk pastāstīt, ja ne cilvēki, kas tajās bijuši iesaistīti. Domājot tālāk nolēmām, ka tie būs ne tikai dejotāji, bet ir taču daudzi citi - diriģenti, mīmisti, koordinatori, horeogrāfi, šuvējas un vēl -, un sarunas ar viņiem iekļāvām, lai rastos pietiekami daudzpusīga aina par izrāžu tapšanu.

Viena lieta ir fotogrāfiju atlase, kas pa desmitgadi sakrātā daudzuma dēļ noteikti nebija viegla, bet cita lieta ir baletu fotografēt. Tā, šķiet, ir īpaša māksla. Kuri būtu tie fotogrāfi, kurus noteikti gribētu minēt?

Irbe Treile: Par pēdējiem desmit gadiem un atskatoties arī iepriekš, milzīgs paldies jāsaka fotogrāfam Andrim Tonem, kurš pats bijis baletdejotājs. Viņš to dara izcili, jo lieliski pārzina šīs kustības un zina, kurā brīdī fotoaparāta slēdzis jāspiež. Pēdējos gados mums ir pievienojušies vēl citi fotogrāfi – Agnese Zeltiņa un Kristaps Kalns.