20. un 21. septembrī Latvijas Kultūras akadēmijas teātra mājā “Zirgu pasts” notiks pirmizrāde fiziskā teātra un cirka estētikā veidotajai izrādei “Dalī Auss”. Tiekamies ar režisori Egiju Silāri, kura dramaturģisko materiālu kopā ar dramaturģi Elzu Vildaus veidojusi pēc Salvadora Dalī autobiogrāfijas “Ģēnija dienasgrāmata” motīviem, un aktieri Juriju Djakonovu, kurš iedzīvosies ekscentriskā mākslnieka lomā. 

Egija Silāre: “Salvadora Dalī personības ironiski filozofiskais autentiskums, karaliskā teatralitāte un viņa radītā mākslas pasaule mani ievilka savā realitātē, no kuras nevēlējos doties prom – tā tapa ideja par izrādi.

Kas bija viņa patiesā personība, kas slēpās aiz ģeniālā klauna koncepcijas?

Dalī kādā intervijā par sevi saka, ka ir ģeniāls gleznotājs un ģeniāls klauns, bet par vissvarīgāko uzskata savu personību, izpaust un būt Dalī, ar katru dienu kļūt arvien vairāk par Dalī. Visas savas dzīves garumā Dalī izdevās noturēt pasaules uzmanību, izklaidējot, pārsteidzot un mulsinot publiku ar savu ekscentrisko uzvedību, performancēm un skandāliem.

Manuprāt, sirrealitāte ir mākslas būtība – Dalī kosmogonija palīdz tur aizceļot.”

Salvadora Dalī lomā Jurijs Djakonovs iejutīsies kopā ar argentīniešu aktieri, cirka mākslinieku Mariano Gedvilo (Mariano Gedwillo, skatuves vārds Cronopio). Dalī Mūzas lomā – Elizbete Balčus, kas ar elektroniskās mūzikas oriģinālkompozīcijām reāllaikā dzīvos līdzi  aktieriem un izrādes scenogrāfes, videomākslinieces Zanes Zelmenes veidotajām vizualizācijām. 

Egija Silāre: Man bija svarīgi, ka manā komandā ir cilvēki, kuriem pietrūkst sirreālisma šajā dzīvē. Tad ir daudz vieglāk.

Mēs sanākam kopā un konstatējam, ka katrā no mums ir kāda daļiņa Dalī, un tad tas pārvēršas par vienu lielu kosmogoniju. Tagad mums ir prieks tur atrasties.

Egija, Jums tas laikam ir ne tikai māksliniecisks, bet arī ar diplomu apzīmogojams solis?

Egija Silāre: Jā, ar šo darbu beigšu Latvijas Kultūras akadēmijas maģistrantūru.

Jau apmēram gadu dzīvoju ar šo materiālu, esmu daudz ko radoši ieguvusi un joprojām šis process manī notiek, un tas ir kaut kas, kas ar mani notiek.

Man liels prieks, ka man atliek to tikai noķert, un man ir tāda komanda, kas ir spējīga to attīstīt tālāk.

Kā saprotu, šim darbam pamatā ir Dalī autobiogrāfija “Ģēnija dienasgrāmata”. Arī dramaturģijas radīšanā esat savu roku pielikusi?

Egija Silāre: Jā, izvēlējos ainas, kas ar mani rezonē. Grūti izskaidrot, kādēļ, bet tās man kaut kādā intuitīvā veidā virknējās kopā. Tad pieslēdzu LKA Drāmas un teksta studiju studenti Elzu Vildaus, mēs sarunu un domu apmaiņas ceļā radījām šo galējo materiālu. Protams, procesā tas mazliet mainījās.

Viena lieta, protams, ir dramaturģija, bet otra vai trešā lieta ir tā, ka šī izrāde tiek definēta kā fiziskā teātra un cirka estētikā veidota izrāde. Jurij, ko tas no tevis prasa? Tev būs jāpārtop par cirka mākslinieku vai tas tomēr citu ziņā?

Jurijs Djakonovs: Es teiktu, ka cirks ļoti lielā mērā ir noskaņojums un attieksme.

Tur neesmu tikai es, bet arī fantastisks klauns Cronopio no mūsu cirka, argentīniešu mākslinieks, kurš to, ko es jūtu, izpildīs fiziskā veidā.

Par Salvadoru Dalī, protams, var lasīt daudz ko, un jautājumu droši vien ir vairāk nekā atbilžu.

Jurijs Djakonovs: Labāk satikt, nopirkt biļetes uz izrādi un atnākt, atkritīs jautājumi.

Jūs atbildēsiet uz jautājumiem?

Jurijs Djakonovs: Es uzdošu jautājumus.

Bet varbūt šeit drīkstu dažus uzdot Jums - viņš bija traks vai viņš bija ģēnijs, vai gan, gan?

Jurijs Djakonovs: Dalī ir teicis, ka vienīgā atšķirība starp viņu un trako ir tā, ka viņš nav traks. Vai to pašu varētu teikt par skatītājiem? Tas ir jautājums, uz kuru es gribu, lai viņi pameklē atbildi.