Sarunā ar "Klasiku" vijolnieks Daniils Bulajevs un altiste Santa Lūcija Circene atskatās uz decembra sākumā aizvadīto kamermūzikas koncertu Melngalvju namā, kā arī stāsta par saviem nākamā gada muzikālajiem plāniem un iecerēm. Īpaša vieta sarunā atvēlēta 23. decembrī gaidāmajam Daniila lolojuma, kamerorķestra Davinspiro Camerata, koncertam Lielajā ģildē, kur īpaša vieta Andreja Puškareva aranžētiem populāriem Džordža Gēršvina skaņdarbiem. Pieredzējušais kamerorķestra Kremerata Baltica mūziķis šajā koncertā arī stāsies pie vibrofona.

Koncerta pirmajā daļā skanēs divi Volfganga Amadeja Mocarta skaņdarbi – Divertisments Remažorā un Sinfonia concertante vijolei, altam un kamerorķestrim, kurā solo atskaņos vijolnieks Daniils Bulajevs un altiste Santa Lūcija Circene. Programmā iekļautas arī Johannesa Brāmsa divas "Ungāru dejas", Antonīna Dvoržāka Otrā "Slāvu deja", kā arī Pablo Sarasates spāņu deju Navarra Daniila Bulajeva un Andreja Jegorova izpildījumā.

Edgars Raginskis: Daniil, kas tevi, cilvēku, kurš nevar sūdzēties par to, ka nebūtu, ko darīt, rosināja izveidot pašam savu kamerorķestri? Tās ir ambīcijas, lielummānija vai tev patīk dažādot savu žanrisko izpausmju amplitūdu?

Daniils Bulajevs: Šoreiz tās nav ambīcijas. Viens no galvenajiem iemesliem bija vēlme muzicēt kopā ar saviem kolēģiem, to cilvēku grupu, ar kuru kopā izaugām, kopā mācījāmies. Protams, iedvesma nāk arī no mūsu lielmeistara Gido Krēmera. Man prieks, ka ar katru gadu pamazām augam.

ER: Un palīdz arī dažādi prominenti mūziķi, dažs labs kontrabasists…

DB: Jā, protams. Šī gada sākumā kopā ar mums bija Grigorijs Kovaļevskis. Tagad, kad bijām ceļā uz Londonu ierakstīt Enesku Stīgu oktetu, ar mums kopā bija Guna Šnē.

ER: Jāpiebilst, ka Enesku stīgu oktets ir milzīgs, ļoti sarežģīts, ļoti skaists, bet noteikti ne tā pirmā izvēle...

DB: Tieši ar šiem diviem vārdiem - ļoti skaists - es visiem teicu, ka tieši tāpēc mēs to spēlēsim. Pārējie septiņi mūziķi man kādus trīs mēnešus no vietas teica: “Nu, tu varbūt padomā...”

ER: Atceros, ka Guna Šnē sociālajos tīklos ļoti pozitīvi izteicās par jums kā ļoti profesionāliem, atbildīgiem, darbaspējīgiem un talantīgiem cilvēkiem. Droši vien emocijas ir abpusējas.

DB: Jā, mums bija milzīgs prieks, ka Guna varēja un piekrita kopā ar mums sadarboties un lidot uz Londonu. Tagad, 23. decembrī, mūsu koncertā Lielajā ģildē kopā ar mums būs trešais “lielais” mūziķis - Andrejs Puškarevs. Mēs iepazināmies un iedraudzējāmies pirms deviņiem gadiem, kad vēl biju tas brīnumbērns operas skvērā (visi smejas). Kādu laiciņu mēs ar Andreju īsti nekontaktējāmies, bet 16. aprīlī mūsu tūres noslēdzošajā koncertā Lielajā ģildē mēs satikāmies, parunājām, un viņš teica, ka labprāt paspēlētu kopā. Viņam patika mūsu koncerts. Viņš teica, lai padomāju par aranžējumiem.

ER: Tu padomāji, padomāji un saprati, ka varbūt vajag ļaut viņam padomāt?

DB: Jā!

ER: Tu pats aranžē?

DB: Pagaidām nē. Jāpamuzicē ar Andreju un jāpaskatās, kā tas izdodas. 23. decembra koncerta otrajā daļā būs Gēršvina skaņdarbi un fragmenti no operas "Porgijs un Besa", kurus Andrejs Puškarevs aranžējis stīgu orķestrim, vijolei un vibrofonam. Vakar mums bija pirmais mēģinājums ar Andreju, un man šķiet, ka publikai ļoti patiks, jo tas ir kaut kas jauns, un šie aranžējumi tiks pirmatskaņoti.

ER: Santa, tie ir tikai reklāmas teksti vai arī tu piekrīti Daniilam par Andreja aranžējumiem?

Santa Lūcija Circene: Pilnīgi piekrītu, tiešām meistarīgi veidoti aranžējumi, un ir prieks spēlēt. Tiešām interesanti, kā tas viss kopā izveidojas.

ER: Man gribētos arī skatu no iekšpuses. Pastāsti, kā ir muzicēt pie prasīgā un ļoti augstu meistarības līmeni pieprasošā Daniila Bulajeva? Kas tev patīk saspēlē ar viņu gan kameransamblī, gan orķestrī?

SLC: Vislabāk man patīk tas, ka, esot koncertā uz skatuves, vienmēr notiek ļoti dzīva sadarbība. Viss vienmēr notiek uz vietas, uz skatuves un koncerta procesā rodas jaunas idejas, un tās var arī realizēt, jo visi ir ļoti atsaucīgi un ieinteresēti sadarboties un kontaktēties uz skatuves.